Caur Eiropu uz Pasauli: Atskats uz Eiropas Ģeogrāfijas olimpiādi pirms iGeo 2025

Jau pavisam drīz Latvijas labāko jauno ģeogrāfu izlase nonāks "Eņģeļu pilsētā, lielajā pilsētā, pilsētā - mūžīgajā dārgumā, Indras neieņemamajā pilsētā, lieliskajā pasaules galvaspilsētā, apdāvinātā ar deviņiem dārgakmeņiem, laimīgajā pilsētā, pārpilnībā slīgstošajā grandiozajā Karaļa pilī, kas atgādina dievišķo mītni, kur valda iemiesojies dievs, pilsētā, kuru dāvinājis Indra un uzcēlis Višnukarms". Citiem šī vieta būs plašāk zināma kā Taizemes galvaspilsēta Bangkoka, kur šogad norisināsies Pasaules ģeogrāfijas olimpiāde jeb "iGeo 2025", tāpēc īsi pirms šī notikuma sākuma centīsimies atskatīties uz paveikto Eiropas ģeogrāfijas olimpiādē.

Šogad pēc pilnas programmas tajā piedalījās 16 valstis, sacenšoties divās vecuma grupās. Visi 9 Latvijas dalībnieki startēja senioru kategorijā (16-19 gadi), kur kopumā spēkiem mērojās 77 skolēni.

Latvijas komandas rezultāti Eiropas ģeogrāfijas olimpiādē 2025 (senioru kategorijā) bija sekojoši:

🥇 Zelta medaļa: 

Matīss Rubenis – Jelgavas Valsts ģimnāzija, 12. klase

🥈 Sudraba medaļas:

Renārs Spriņģis – Āgenskalna Valsts ģimnāzija, 10. klase

Gatis Zlojs – Siguldas Valsts ģimnāzija, 12. klase

🥉 Bronzas medaļas:

Ernests Kiziks – Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 10. klase

Renārs Vanags – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, 12. klase

Jānis Liepiņš – RTU Inženierzinātņu vidusskola, 12. klase

Pēteris Zvirgzdiņš – Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 10. klase

Vien kripatiņa līdz augstākā rezultāta, pietrūka Elvim Bērziņam (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 10. klase) un Paulai Cepurītei (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, 10. klase).

Pirmās divas pilnās sacensību dienas pagāja intensīvā darba režīmā, koncentrējoties uz uzdevumiem, kas strukturēti pēc starptautiski ierastā modeļa:

– Rakstiskā daļa (Writen Response Test): uzdevumi par ilgtspēju, demogrāfijas un saimniecības mijiedarbību, siltumsalu efektu Ņujorkā, Bangladešas pielāgošanos klimata pārmaiņām, Japānas tukšo mājokļu problēmu u.c., pieprasot prasmes skaidrot virkni problēmu un fenomenu, analizēt, salīdzināt, interpretēt daudzveidīgus avotus;

– Lauka darbi (Fieldwork): Lietuvas kolēģi sagatavoja daudzveidīgus kartēšanas uzdevumus (zonējumi, fizisku objektu un procesu novērojumi, plašu teritoriju apsekošana, trokšņu piesārņojums u.c.);

– Testa daļa (Multimedia Test): 40 jautājumi, kas aptver plašu ģeogrāfisku tematu loku un vispārēju erudīciju.

Visas minētās sadaļas olimpiādes rezultātā summējās 40/40/20 attiecībā, attiecīgi Rakstu un Lauka darbu daļām katrai veidojot 40%, bet testa daļai 20% kopējā dalībnieka vērtējuma.

Gan komandas vadītāju, gan dalībnieku vērtējumā uzdevumu kopums šogad bija tematiski koncentrēts uz cilvēka ģeogrāfiju un telpisko domāšanu, ar nedaudz izteiktāku akcentu uz matemātikas un kartēšanas prasmēm, pavisam noteikti vairāk nekā citus gadus. Dabas ģeogrāfijas saturs bija mazāk pārstāvēts, taču tas ir mainīgs parametrs starptautiskajās olimpiādēs, atkarībā no citu valstu iesūtītā materiāla, uzdevumu kuratoriem un virknes citu faktoru. Grūtības ziņā pasākums bija līdzvērtīgs līdzšinējām Baltijas olimpiādēm, bet ar ievērojami plašāku mērogu, galvenokārt dalībnieku ziņā. 

Papildus izaicinošajiem uzdevumiem olimpiādes nedēļa bija arī iespēja piedzīvot ko vairāk par sacensību – tā kļuva par satikšanās vietu, kur satiekas līdzīgi domājoši jaunie ģeogrāfi no visas Eiropas. Dienas bija piepildītas arī ar kopīgām ekskursijām, piemēram, pa Viļņas vecpilsētu un Traķu pili, arī kultūras vakaru, kur katra valsts prezentēja sevi, un sarunām, kas turpinājās vēl ilgi pēc oficiālās programmas beigām. 

Papildus medaļu vezumam, dalība olimpiādē kalpoja ne vien kā gatavošanās posms pasaules olimpiādei, bet arī kā individuāls dzimnulis augstākiem mērķiem, disciplīnai un motivācijai uz sniegumu nākotnē. Dažiem šī bija pirmā, citiem pēdējā iespēja piedalīties tieši šādā starptautiskā olimpiādē, tāpēc katra ieguldītā darba diena un stunda, katra iegūtā medaļa ir gan paša un gan komandas kopējas izaugsmes apliecinājums. No praktiskās puses – pieredze, paziņu loks un tīklošanās, kas nākotnē var noderēt gan studijās, gan nākamajos starptautiskajos izaicinājumos. Bet svarīgākais vienmēr ir gandarījums un lepnums, kas seko visas komandas labi padarītam darbam.

Savu komentāru par olimpiādi un norisēm līdz tam sniedz arī paši dalībnieki:

Elvis Bērziņš – Olimpiāde bija ļoti labi organizēta, visu laiku bija ko darīt. Labi bija ieturēts līdzsvars starp darbu, uzdevumu pildīšanu un izklaidēm, atpūtu. Dzīvošanas apstākļi (viesnīca, ēdiens) bija ļoti labi. Paši olimpiādes uzdevumi, lai gan sarežģīti, bija interesanti, vienīgi nedaudz pietrūka laika. Ieguvu vērtīgu pieredzi uzdevumu risināšanā, kas noderēs citās olimpiādēs. Manuprāt, bijām ļoti labi sagatavojušies, jo gandrīz visi no Latvijas izlases ieguva medaļu.

Pēteris Zvirgzdiņš – Kad olimpiādes Valsts posmā netiku pie sudraba medaļas un iespējas piedalīties iGeo atlasē, nodomāju, ka viss ir cauri un pagalam. Tādēļ ļoti novērtēju šo iespēju vēl pabaudīt ģeogrāfijas azartu. Gatavošanās posmā nedarbojos tik efektīvi, cik varēju. Izlases skolotāji cenšas nosegt visus iespējamos aspektus – teorētiskās zināšanas, domāšanas veidus, praktiskās iemaņas. Visvairāk man patika domāt urbānas teritorijas attīstības plānu un to aizstāvēt. Jautri bija arī orientēties mežā un izzināt mežniecības prakses gan Bolderājā, gan pie Daibes poligona. Eiropas Olimpiādes rakstiskajā daļā gāja pārsteidzoši labi. Lauka darbi ir mans vājais punkts, un pēc šīs dienas beigām biju ļoti noguris. Bet – ieguvu draugus, iemācījos jaunas galda spēles. Rezultāts – bronza. Skolā par šo noteikti neviens ilgi neklusēs, bet pašam sajūta ir "OK, bet varēju vairāk". Tā ir izaugsme – salīdzinot ar pērno gadu, kad no Baltijas iGeo atgriezos tukšā.

Jānis Liepiņš – Šajā olimpiādē es ieguvu bronzas medaļu un biju piektais labākais Latvijas komandā. Iepriekš biju piedalījies tikai Baltijas Ģeogrāfijas olimpiādē (BGO), kur atmosfēra bija atšķirīga – tajā bija aptuveni trīs reizes mazāk dalībnieku. Tādēļ EGeo šķita daudz formālāka un organizatoriski grandiozāka, arī ar būtiski lielākiem ieguldījumiem. Runājot par rezultātu – lai gan tas ir objektīvi labs, pats nejūtos pilnībā gandarīts. Es zinu, ka varēju izdarīt vēl labāk. Varbūt būtu palīdzējis rūpīgāks darbs kartēs vai lielāka iesaiste sagatavošanās nodarbībās. Varbūt pat – krāsojot mandalas, lai trenētu pacietību un precizitāti. Tomēr spekulēt par to, "kas būtu, ja būtu", nav īpaši lietderīgi. Esmu pateicīgs par to, ko esmu sasniedzis – galu galā tā ir medaļa Eiropas mēroga olimpiādē. Olimpiādes pieredze kopumā bija viena no vērtīgākajām un iedvesmojošākajām manā līdzšinējā dzīvē. Bija ļoti interesanti satikt un komunicēt ar citiem ģeogrāfijā ieinteresētiem jauniešiem. Es ieguvu jaunus kontaktus no Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Bosnijas un Šveices. Šī olimpiāde man sniedza ne tikai zināšanas, bet arī draudzības un iedvesmu turpināt attīstīties ģeogrāfijā. Kopumā – neaizmirstama un ļoti pozitīva pieredze.

Viens no komandas vadītājiem – Morics Roberts Mūrnieks – saka, ka "Esam gandrīz apmierināti. Ideālā variantā medaļas būtu ieguvuši visi izlases dalībnieki, bet visbiežāk tas neizdodas. Īpaši tie jauniešus, kas šogad beidza 10. klases. Sagatavošanās processā cenšamies sniegt pēc iespējas vairāk, bet galvenā atslēga tomēr ir pašu skolēnu mērķtiecība, motivācija un cīņaspars." 

Morics šogad bija ne tikai vadītāja postenī, bet arī veidoja daļu olimpiādes satura, kā arī iGeo pildīs starptautiskās vadības komitejas (Steering Commetee) locekļa pienākumus.

Kārtējā skolēnu darbu labošanas sesija. Attēlā otras Latvijas izlases vadītājs – Gatis Kampernovs – arī "Baltijas ģeogrāfijas olimpiādes krusttēvs", jeb Baltic iGeo starptautiskās komitejas priekšsēdētājs,  Vidzemes Augstskolas un Latvijas Kultūras akadēmijas lektors un Vidzemes Jauno ģeogrāfu skolas prezidents.

Šis Latvijas izlasei bija pirmais klātienes starts EGeo, iepriekš piedaloties tikai jaunāku klašu skolēniem attālināti. Eiropas olimpiāde šogad aizstāja līdz šim ierasto Baltijas olimpiādi, taču tika saglabāta kvalitāte gan uzdevumu saturā, gan kopējā atmosfērā. Ārpus oficiālajiem rezultātiem palika Renāra Vanaga un Jāņa Liepiņa uzvara orientēšanās sacensībās pēc teorētisko uzdevumu veikšanas. Pateicoties lietuvas kolēģu uzņēmībai, mēs diezgan skaidrā tuvplānā redzējām kā tiek rīkota teju nedēļu gara olimpiāde, kurā piedalās vairāk nekā 100 dalībnieku. Šī pieredze ļoti noderēs, Latvijai rīkojot Baltijas olimpiādi 2026. gadā vai arī vēl lielākos pasākumos nākotnē.

Uz citu dalībvalstu fona var tiekt, ka Baltijas olimpiādes pārstāvji (Baltijas valstis un Polija) arī šoreiz apliecināja savu dominējošo pozīciju Eiropā, salīdzinot ar Centrāleiropu, Rietumeiropu, Balkāniem, viesiem no Kaukāza vai pat Kazahstānas. Tas, visticamāk, saistīts ar kvalitatīvu nacionālo atlases sistēmu un profesionāli strukturētu treniņu posmu mūsu reģionā. Pēdējos gados teju vai ierasts pašu reģionā iepalikt Polijai, Lietuvai, citreiz pat Igaunijai, taču pasaules olimpiādē kārtis atkal sagriežas, jo Eiropas (citus gadus Baltijas) olimpiādes uzdevumi satura un tēmu izvēles ziņā visdrīzāk būs atšķirīgi, iespējams pat grūtāki, nekā pasaules olimpiādē.

Pavisam drīz jau redzēsi, cik labi viss minētais palīdzējis sagatvot un papildus motivēt dalībniekus, dodoties uz starptautisko ģeogrāfijas olimpiādi "iGeo 2025", kas no 26. jūlija līdz 1. augustam notiks Taizemes galvaspilsētā Bangkokā. Tur izlases vadītāju pulkam pieviensies arī JĢS prezidents Uldis Klepers, kā arī ilggadējs starptautisko ģeogrāfijas olimpiāžu sagatavošanas metodikas autors, JĢS aprindās labi zināmais Dr. Armands Rudušs.

Ceļā uz iGeo izlase vēlreiz izsaka lielu pateicību:

– Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA) – par skolēnu dalības nodrošināšanu

– Siguldas novada un Jelgavas valstspilsētas pašvaldībām – par finansiālo atbalstu

– Priva Com – par Latvijas komandas vizuālo noformējumu

Kā izlasei veiksies Bangkokā? Jau pavisam drīz! Uz tikšanos!