Paziņojumi‎ > ‎

Pasniegtas ģeogrāfijas "Nobela prēmijas" jaunajiem pētniekiem

Publicēja 2013. gada 21. janv. 12:41Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2013. gada 21. janv. 12:42 ]

Pagājušajā sestdienā notika gada visnopietnākā (un arī visizklaidējošākā) kārta - JĢS zinātnisko darbu konference, kur auditorijas priekšā stājās paši skolēni, atsēdinot Ģeogrāfijas fakultātes mācībspēkus atpakaļ skolas solā, lai tie ar atplestām mutēm varētu skatīt jaunākos atklājumus zemes zinātnēs.

Aleksandra Ševčuka (Rīgas Anniņmuižas vidusskola) petījumā "Jauniešu zināšanas par atkritumu šķirošanas tēmu" bija veikusi pat divus pētījumus: ar interneta sociālo tīklu starpniecību veica aptauju par jauniešu zināšanām par atkritumu šķirošanu, kā lauka pētījumā apsekoja Imantas atkritumu šķirošanas punktu esamību dabā, demonstrējot rezultātus atraktīvā videosižetā, tādējādi izpelnoties skatītāju simpātiju nomināciju.

Jānis Melderis (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) pētījumā "Autostops kā alternatīvs pārvietošanās līdzeklis: maršruta Brisele-Milāna piemērs" bija piesaistījis pētniecisko "grantu" 7 eiro apmērā, lai dotos komandējumā no Briseles uz Milānu. Jā, tieši tik izmaksāja šis ceļojums vienam autostopotājam. Diemžēl viņam neizdevās piesaistīt vēl vienu grantu, lai eksperimentālā kārtā šo pašu ceļu nobrauktu ar automašīnu, tādēļ nācās izlīdzēties vien ar teorētiskiem aprēķiniem, kas uzrādīja biedējoši dārgas summas.

Margarita Pavloviča (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) pētījumā "Rīgas tūrisma objektu pievilcība un iespējamie risinājumi tās uzlabošanai" bija devusies vēl tālāk sameklējusi Rīgas galvenajiem "tūristu magnētu" līdziniekus citās lielpilsētās. Piemēram, Rīgas Doms varētu mācīties no māsīcas Parīzes Dievmātes katedrāles, kā sevi krāšņāk izgaismot, savukārt Vērmanīša brālēns - Ņujorkas Bryant parks - rāda piemēru, kā apgaismojums var samazināt kriminogēno situāciju (nu labi, Vērmanītī gan neslēpjas nēģeri, kuru izgaismošanai vajadzētu divkārt stiprākas lampas).

Alise Sietniece (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) pētījumā "Āra bērza (Betula pendula), baltalkšņa (Alnus incana) un parastās lazdas (Corylus avellana) ziedēšanas fenoloģiskā parādība Latvijā" ieguldījusi sava mūža labākos gadus (no 1927. līdz 2011.gadam) un sarežģītas statistikas datu analīzes metodes, atklājot, ka koki pavasaros uzzied arvien agrāk.

Emīls Rinalds Mālkalns (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) pētījumā "Turbulenču ietekme uz aviosatiksmes negadījumiem" mēģināja sasaistīt aviosatiksmes negadījumu biežumu ar gaisa turbulencēm, kas kā zināms, biežāk notiek konkrētās klimata joslās. Lai datu precizitāti nesagrautu bezrūpīgie (arī ar lidmašīnām) ekvatoriālās joslas iedzīvotāji, Emīls nolēmis turpināt pētījumu, specializējoties tieši uz Ziemeļamerikas valstīm ar augsti attīstītu avionozari. Ja viņam izdotos pierādīt, ka klimats būtiski ietekmē aviosatiksmes drošību, tad iespējams, ka visaktīvākās turbulenču zonas tiks aplidotas.

Roberts Bergs (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) pētījumā "Uz Daugavas uzbūvēto hidroelektrostaciju radītie zaudējumi dabas ainavām un dabas resursiem" atklāja, ka mūsu elektrības cena sastāv ne tikai no ikmēneša rēķina pastkastē, bet tas ietver arī applūdinātus kultūras un dabas pieminekļus, izskalotas zivis un daudzus citus zaudējumus, par kuriem ne vienmēr tiek samaksāts. Cik daudz mums vēl jāpiemaksā pie pašreizējā rēķina - to savā pētījumā centies atbildēt jaunais pētnieks.

Alīna Vucina (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) pētījumā "Summārais dzimstības koeficients Latvijā (1980.-2010.)" ne tikai izsekojusi, cik daudz bērnu sievietēm dzimuši dažādos, saistīti vai nesaistīti ar politisko un ekonomisko situāciju valstī, bet arī sniedza savus priekšlikumus demogrāfijas situācijas uzlabošanai.

Anna Ostošova (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) pētījumā "Cilvēku tirdzniecība Latvijā un ārpus tās" brīdināja, cik bīstami ir paļauties uz vilinošiem ražas novākšanas aicinājumiem ārzemēs (pat ja ieteicēja ir miesīga tante). Autore secinājusi ka pēdējos gados cilvēki aizvien mazāk tiek pārdoti, bet arvien vairāk pārdodas paši, ko apliecina rūpīga matemātiska statistikas datu analīze.

Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vidusskola) pētījumā "Autoceļu stāvoklis Salaspils novadā" ielu pa ielai safotogrāfēja savas pilsētas "asinsriti", izveidojot karti ar ceļu stāvokļa kritiskuma iekrāsojumu. Bet viņaprāt kā pirmie ne vienmēr būtu jāremontē vissabrukušākie ceļi, jaņem vērā arī izmantošanas intensitātes faktors. Bernāna sīvākie konkurenti pat ierosināja konferences uzvarētāju apbalvot ar personīgo ceļarulli - "laicīgai" nokļūšanai uz turpmākajām JĢS nodarbībām.

Diemžēl šogad vēl neizdevās klātienē dzirdēt dažus citus pieteiktos pētījumus, visticamāk milzīgā apjoma dēļ, taču ceram tikties nākamgad (ja autori būs jau absolvējuši vidusskolu, tad novēlam, lai iesāktās tēmas turpina pētīt viņu dēli un meitas):
  • "Latvijas un Taivānas kopīgās un atšķirīgās iezīmes"
  • "Pasažieru skaita izmaiņas starppilsētu autobusa maršrutā Bērzaine-Valmiera"
  • "Tūrisma attīstības iespējas Dundagas novadā"
  • "Latvijas fenoloģiskais kalendārs un fenoloģiskie gadalaiki"
  • "Alternatīvās enerģijas izmantošana Kurzemes reģionā"
Sveicam uzvarētājus:
  • 1.vieta - Kārlis Bernāns (Salaspils 1.vsk.)
  • 2.vieta - Aleksandra Ševčuka (Rīgas Anniņmuižas vsk.) un Alise Sietniece (Rīgas Valsts 2.ģ.)
  • 3.vieta - Emīls Mālkalns (Rīgas Valsts 2.ģ.) un Jānis Melderis (Rīgas Valsts 2.ģ.)
  • Atzinība - Margarita Pavloviča (Rīgas Valsts 2.ģ.), Alīna Vucina (Rīgas Valsts 2.ģ.), Anna Ostošova (Rīgas Valsts 2.ģ.), Dagnija Salmiņa (Rīgas Valsts 2.ģ.), Roberts Bergs (Rīgas Valsts 2.ģ.) un Artūrs Jankauskis (Liepājas vakara (maiņa) vidusskola)
  • Īpašs paldies - Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājam Andrim Ģērmanim par savu skolēnu brīvprātīgu piespiešanu izstrādāt teju 80% no visiem konferencē iesniegtajiem pētījumiem.

2013 Zinātnisko darbu konference JĢS


Comments