Paziņojumi‎ > ‎

Kā rakstīt zinātnisku pētījumu?

Publicēja 2010. gada 14. janv. 02:51Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2011. gada 31. dec. 07:18 ]

Drīz jau būs pienācis 14. janvāris - JĢS zinātnisko darbu konferences skate. Tomēr varbūt tieši šīs rekomendācijas jums palīdzēs savest kārtību milzīgajā informācijas gūzmā, ko esat savākuši pa Ziemassvētku brīvdienām, kad droši vien devāties uz tuvējiem ģeoloģiskajiem objektiem, pašvaldībām, bibliotēkām, lai iegūtu analīzes materiālu saviem pētījumiem.

Ko šeit nozīmē "labs" - pētījums, kas vērsts nevis uz žūrijas mānīšanu, pārliecinošu uzstāšanos un polemizēšanu par tēmu, bet gan noskaidro kādu svarīgu jautājumu - tas var tikt izdarīts tad un tikai tad, ja pētnieks būs pret sevi maksimāli godīgs, skaidri apzinoties, ko viņš zina un ko nezina par pētāmo jautājumu (paškritisks) un derīgs (kāda praktiska pielietojamība būs tavam darbam).

TEMATA IZVĒLE

Ko tieši pētīt? Ja gribi kādam ko pastāstīt, un vēlies lai viņš klausītos, loģiski būtu pievērsties kaut kam, kas Tev pašam jau labi zināms, un ko mazāk pārzina citi. Piemēram, gar manu māju tek kāda mazpazīstama upe - Ķilupe, ko varbūt neviens vēl nav mēģinājis pētīt (svarīgi - jo tā izpaužas tava darba novitāte - nav jēgas "lauzties atvērtās durvīs" jeb censties atminēt to, ko jau iepriekš noskaidrojis kāds slavens profesors), es pie tās dzīvoju kopš bērnības, tāpēc itin labi pazīstu, varbūt pat esmu novērojis kādas dīvainas parādības (piemēram, agrāk tajā redzēti vēži, bet tagad tie izzuduši). Vēži, ņemot vērā to aizsargājamo statusu, varētu būt pavisam noderīga lieta, ko noskaidrot - ja Tu palīdzētu tos aizsargāt, ievācot svarīgas ziņas par vēžu stāvokli Ķilupītē, tas būtu nozīmīgs ieguldījums dabas aizsardzības darbā, par ko pateicīgas būtu organizācijas un iestādes, kas nodarbojas ar vides aizsardzību, ja vien Tu informētu šos cilvēkus par pētījuma rezultātiem.

Otrkārt, tēma arī nedrīkst būt pārlieku plaša (pilnīgi nepārdomāti ir tādi zinātnisko pētījumu temati kā "Āfrika" vai "Atlantijas Okeāns"). Ja izvēlēsies tēmu "Āfrika" jautājumu būs tik daudz, ka nespēsi atbildēt uz tiem pat miljons sējumu biezā doktora disertācijā. Jo īsāk, jo labāk - jācenšas nevis aizpildīt lappuses, bet atmest visu lieko!

TEORĒTISKĀ BĀZE

Ja esam novērojuši parādību, ka vēži izzuduši, pirms sākt jebkādus mērījumus, novērojumus, datu vākšanu, mums vispirms jānoskaidro viss par vēžiem. Varam izmantot jebkuru grāmatu, kas pagadījusies pa rokai, taču varam arī rūpīgi izvēlēties uzticamākās (nez vai prātīgi būtu izvēlēties par pamatu kādu rakstiņu no laikraksta "Vakara Ziņas" kā "Sensācija: Latvijā siro vēži-cilvēkēdāji!"). Ieteicams šo informāciju iekļaut pētījuma pirmajā nodaļā, taču nevis pārrakstot visu grāmatu, bet īsi izklāstot tikai tos punktus, kuri saistīti ar Tava pētījuma problēmu. Ieteicams apskatīt vairākus uzticamos un vispāratzītus avotus (zinātniskas grāmatas, publikācijas, nevis mācībgrāmatas, kurās parasti nekritiski iekļauts tikai viens uzskats), iztirzājot, kā katrs pamato attiecīgos jautājumus (lai pārbaudīto to patiesumu). Lai nerastos domstarpības un pārpratumi - ieteicams arī biežāk izmantotos un darbā nozīmīgākos terminus definēt - piemēram, kas ir vēži. Iespējams, tiek rakstīts tikai par Platspīļu Upesvēžiem (Astacus astacus), nevis par Sānpeldvēžiem, Airkājvēžiem vai pat par Piekrastes Peldkrabjiem.

Kad būsi pietiekami iepazinies ar teorētisko informāciju, vari izvirzīt arī hipotēzi par vēžu izzušanu - piemēram: "Vēžu izzušanu Ķilupītē izraisījuši tajā iepludinātie notekūdeņi no fabrikas "Zelta Kukulītis.", kādas parasti mēdz izvirzīt pētnieki, taču, ja darbs apskata plašāku problēmu loku nekā tikai attiecīgās fabrikas ietekme uz vēžiem, hipotēzi var arī neizvirzīt. Darba nobeigumā - secinājumos - hipotēze tiek vai nu apstiprināta (pierādīta) vai noliegta (pierādīti hipotēzi apgāzošie argumenti). Šāda hipotēze tikpat labi var kalpot arī par darba nosaukumu. Ja pētnieks neuzstāda hipotēzi šāda apgalvojuma formā, bet gan nolēmis noskaidrot kaut ko citu - piemēram, noskaidrot visus Ķilupītes piesārņotājus vai uzzīmēt Kalēju atseguma slīpslāņojuma shēmu, viņam šis uzdevums tāpat jāieraksta darba ievadā - uz kādiem jautājumiem viņš atbildēs vai ko citu veiks, tas jāzina pirms lasīt pašu darbu.

EMPĪRISKAIS MATERIĀLS

Literatūrā, piemēram, esi jau noskaidrojis, ka vēžiem vajadzīgi tīri ūdeņi (vai citi apstākļi), tagad vari ķerties pie empīriskā materiāla vākšanas (tie ir visi dati, kas atspoguļo, piemēram, Ķilupītes reālo situāciju). Tev tagad svarīgi uzzināt, cik patiesībā tīri ir Ķilupītes ūdeņi, cik tīri tie ir katrā atsevišķā upītes posmā, kādas videi kaitīgas vielas atrastas katrā posmā, utt. Varbūt šo informāciju Tu ieguvi Reģionālajā vides pārvaldē, bet ja mērījumus veici pats - apraksti ar kādām metodēm (arī mācību vielu - kā pareizi mērīt ūdens tīrību, tu vari iekļaut Teorijas sadaļā). Visu jau iepriekš eksistējošo un savu iegūtu informāciju Tu vari atspoguļot Empīriskajā nodaļā, taču esi lakonisks - ievieto tikai tabulas un grafikus, kas cieši saistītas ar attiecīgo tekstu! Pārējo informāciju, ar kuru gribi iepazīstināt lasītāju, ievieto pētījuma pielikumā (pašās beigās)!

ANALĪZE

Darba pēdējā nodaļā ieteicams veikt iegūto datu analīzi. Piemēram, ja esat grāmatā izlasījuši (teorija), ka vēži nepanes hlorūdeņradi, bet tieši hlorūdeņradi jūs esat atklājuši Ķilupītē lejpus kapsētas (empīriskie dati), atliek noskaidrot, kādi ūdens piesārņotāji varētu atrasties augšpus piesārņotā upes tecējuma. Un jūs, piemēram, noskaidrojat ka pārsimt metru augšpus kapsētas atrodas fabrika "Zelta kukulītis", kas visticamāk varētu būt šī hlorūdeņraža avots. Tā ir datu analīze, lai arī vēl nepilnīga. Vēl derētu noskaidrot, vai tieši fabrikas notekūdeņos arī sastopama šī viela, vai varbūt jūs jau iepriekš zināt, ka hlorūdeņradis ir ražošanas procesa blakusprodukts utt. - atbildiet uz visiem jautājumiem, kas vēl varētu rasties! Bet ja atbildēt uz kādu jautājumu nav iespējams - tad ierakstiet to pētījuma noslēgumā - no tā pētījums tikai iegūs, ja tiks apzināti arī tā iespējamiem "trūkumi".

ATSAUCES, IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS UN PLAĢIĀTISMS

Protams, ne visu pētījumā Jums izdevies noskaidrot pašu spēkiem - Jūs varbūt esat lasījis grāmatas, meklējis informāciju internetā, lasījis avīzes, aptaujājis vietējos iedzīvotājus vai devies uz reģionālo vides pārvaldi. Jūs pieņemat, ka viss jums teiktais un grāmatās rakstītais ir patiesība (to gan ieteicams vēl pārdomāt) un nevēlaties žūrijas vai lasītāja priekšā būt atbildīgam par, piemēram, zinātnieku Eberharda vai Āboltiņa secinājumiem. Lai lasītājs nedomātu, ka šo informāciju esat "izrāvis no zila gaisa" - ieteicams ikvienai rindiņai, ko tieši citējat vai atstāstat netieši, ikvienam skaitlim, ko pieminat, pielikt atsauci. Turklāt atsaukšanās uz citiem avotiem ievērojami palīdzēs nākamiem pētniekiem, kas pārlasīs jūsu darbu un koncentrēsies uz to pašu problēmu loku. Viņi, izmantojot šos avotus, varbūt vēlreiz nonāks pie tiem pašiem secinājumiem - vai gluži otrādi - secinās kaut ko citu, nonākot pretrunā ar jūsu izdarītajiem secinājumiem. Varbūt pat kāds ķersies pārvērtēt Eberharda un Āboltiņa spriedumu loģiku.

Kā likt atsauces? Galvenais jebkuru atsauču standartu nolūks - sniegt lasītājam pietiekami daudz informācijas, lai tas viegli varētu atrast to pašu grāmatu, internet lapu vai avīzi un pārliecināties pats. Varu tikai ieteikt pāris populārākos variantus:

1 Zepa B., Koļesņikova K. Ķilupes ūdens sastāva monitorings – Ogre: Ogres reģionālā vides pārvalde, 2002. – 5.-14. lpp.
2 Watson J. Media Communication : An Introduction to Theory and Process – London: Macmillan Press, 1998. – pp. 146-148.
3 Radio un televīzijas likums // Latvijas Vēstnesis – 1995. – 8. sept.
4 Habermas J. Theorie des kommunikativen Handelns. Frankfurt/M.: 1981, 2. sēj. 171.- 294. lpp

vai:

1 Krūmiņš, V. (2003) Atklāti par Vēžiem. Rīga, Zvaigzne ABC, 5.-14. lpp.
2 Turpat.
3 Turpat. - 16. lpp.
4 Grava, U. un Dz. Kolāts (2003) Politisko reklāmu aizliegums apdraud pilsoniskās sabiedrības attīstību. Diena, 2003. g. 24. febr.
5 Kotler P., Kotler N. Generating Effective Candidates, Campaigns and Causes. Grām.: Newman B. I. (ed.) Handbook of Political Marketing. London, New Delhi: 1999. 3.-18. lpp.
6 Bērziņš R. (2002) 8. Saeima - lūzuma punkts Latvijas politikā, ER: http://www.politika.lv/index.php?id=104683&lang=lv. Resurss aprakstīts 13.01.2004.

Darba nobeigumā visus darbā izmantotos avotus apkopo vēlreiz alfabētiskā secībā (nemin lappušu numurus), avotus kirilicā raksta pēc avotiem latīņu alfabētā, bet pašās beigās ieraksta precīzas internet adreses. Tās pašas atsauces jāliek arī pie tabulām, grafikiem un shēmām, turklāt šie uzskates līdzekļī arī jānumurē, lai uz tiem varētu norādīt tekstā (piemēram: 1. tabula, 5. attēls). Atsauču nelikšana var tikt uzskatīta par plaģiātismu, jo to var viegli iztulkot kā ideju piedēvēšanu sev.

DARBA NOFORMĒJUMA UN STRUKTŪRAS STANDARTS

Visbiežāk izmantotais standartnoformējums un struktūra zinātniskam pētījumam ir šāda:

  1. Titullapa (jānorāda pētījuma autors, darba nosaukums, pētnieciskais vadītājs (piemēram, Tavs ģeogrāfijas skolotājs))
  2. Anotācija (īss konspektīvs darba apraksts, kura mērķis ir ieinteresēt lasītāju)
  3. Satura rādītājs (ar lappušu numerāciju)
  4. Ievads: 4.1. Ko es noskaidrošu pētījumā? 4.2. Kāpēc tas jānoskaidro? 4.3. Ko es plānoju darīt jautājuma noskaidrošanai?
  5. Teorētiskā nodaļa: 5.1. Kā es definēju svarīgākos terminus? 5.2 Ko citi pētnieki raksta par problēmu? 5.3. Vai šiem pētniekiem var ticēt?
  6. Empīriskā nodaļa: 6.1. Kāda informācija pieejama par pētāmo objektu? 6.2. Kādu informāciju es pats esmu ievācis un kā es to izdarīju?
  7. Analītiskā nodaļa: 7.1. Ko var secināt no iegūtajiem datiem? 7.2. Kādi vēl jautājumi un iebildumi par pierādījumu varētu rasties?
  8. Nobeigums: 6.1. Kādi bija mana pētījuma svarīgākie secinājumi? 6.2. Ar kādām problēmām saskāros pētījuma gaitā (piemēram, nepietiekami daudz informācijas)? 6.3. Kas vēl jānoskaidro, lai pilnīgāk izprastu attiecīgo problēmu (viela turpmākiem pētījumiem)?
  9. Izmantotie literatūras avoti
  10. Pielikumi (informācija, ar kuru autors grib iepazīstināt lasītāju, taču, kuru nav lietderīgi ievietot darba pamattekstā, mūsu gadījumā - tā būtu tabula ar visām ķīmiskajām vielām, ko satur Ķilupītes ūdeņi)
Tomēr jāpiebilst, ka šīs vadlīnijas dotas tikai kā derīgi padomi, kas katrā konkretājā pētījumā var noderēt, bet var arī nenoderēt. Piemēram, Es pats vairs nesekoju nekādam plānam - bet gan maksimāli koncentrējos uz pētāmo jautājumu, un tikai pēc tā nosaku, ko darīt, lai to spētu atbildēt.

Vēlu veiksmi JĢS zinātniskajos lasījumos 14. janvārī!

Sīkrīka specifikāciju vietrādi URL nevar atrast
Comments