Paziņojumi‎ > ‎

Jauni pētnieki - jauni atklājumi... vecie labie darba vadītāji

Publicēja 2015. gada 19. janv. 12:16Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2015. gada 26. janv. 11:57 ]

Ar katru jaunu gadu paplašinās skolēnu iespējas, kādas pat sapņos nerādījās mums - žūristiem un skolotājiem tajos senajos laikos, kad vēl ar pionieru kaklautu kaklā glītā rokrakstā jau trešo reizi pārrakstījām to pašu neizdevušos lapeli, iesējām un ielīmējām no filmiņas attīstītas fotogrāfijas, bet prezentēšanā (šo vārdu nebijām ne dzirdējuši) klājām caurspīdīgās kodoskopa plēves vai pat guaša krāsām gleznotus plakātus. Protams, tas viss atņēma dienas un nedēļas no mūsu brīvā laika, ka pat neatlika laika piedalīties kolhoza zaļumballēs.

Bet tagad paritināsim šo kinolenti tikvien divdesmit gadu tālā nākotnē (nonākot atpakaļ mūsdienās). Ja lidostā nule atklāts jauns reiss uz Islandi, tad Rīgas 2.ģimnāzijas ģimnāzists Toms Majors noteikti dosies ekspedīcijā uz šo zemi, neiztērējot vairāk par savu kabatas naudu. Ja "sniega cilvēka" mednieki Himalaju alās uzstāda nakts kamera ar kustību sensoru, tad šādu pašu kameru iegūs arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 9.klases skolniece Milāna Pālēna, lai pētītu vietējās zīdītāju sugas. Tikmēr viņas skolasbiedre Līva Bumbiere pamanījusi kādu zinātnisku mērierīci, kas paslēpusies mūsu fotoaparātos - luksometru jeb apgaismojuma mērītāju. Bet jaunu aspektu - mārketingu - zinātnē ienesusi Rīgas 2.ģimnāzijas audzēkne Māra Leitendorfa, pārliecinot žūriju, ka viņas Sklandraušu pētījuma prezentācija (jeb šajā gadījumā degustācija) bija visgaršīgākā.



Cilvēkģeogrāfijas sekcijā drūzmējās gados vecākie un nopietnākie skolēni... jo tikai pēc dažiem gadiem viņi beidzot uzsāks savas darba gaitas, iespējams, pašvaldības vai valsts iestāžu pasūtījumā pētot tās pašas sociālas un ekonomiskas problēmas, ko prezentēja šodien. Kā teic tautas sakāmvārds: "Kas neapgūst amatu šodien, rīt attapsies bezdarbniekos!"


Mārīte Putna un Līga Astra Kalniņa (Jelgavas Spīdolas ģimnāzija) ir atradušas sev nodarbošanos turpmākajiem 115 gadiem! Tikai četrās no 119 Latvijas pašvaldībām līdz šim veikts Eiropas vienoto ilgtspējas indikatoru novērtējums, ko Eiropas Komisija cenšas izplatīt visās valstīs, lai savstarpēji salīdzinātos. Abas autores pirmo solīti uz šīm 115 pakāpienu kāpnēm spērušas ar sava dzimtā "Zemgales ciemata ilgtspējas izvērtējumu, izmantojot Eiropas vienotos indikatorus", secinot, ka sīkais ciematiņš ir paraugs pat lielpilsētām brīvā laika pavadīšanas, ilgtspējīgas un pašu gatavotas pārtikas, drošības, trokšņu līmeņa un gaisa piesārņojuma ziņā. Savukārt ar steigu jāatrisina sabiedriskā transporta un izglītības pakalpojumu vājā pieejamība.


Rita Raisa Jevdokimova un Līva Bileskalne (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija), bruņojušās ar noasinātiem zīmuļiem un aptaujas anketām, ieņēma Rīgas lidostu, terorizējot ceļotājus ar neērtiem jautājumiem, lai tikai uzzinātu "No lidostas "Rīga" izbraukušo pasažieru ceļojuma motīvus, ilgumu un galamērķus". Populārākais galamērķis izrādījās Parīze, motīvs - atpūta, ilgums - ne ilgāk kā nedēļu. Diemžēl autores aizmirsa pārbaudīt, vai šie pasažieri pēc solītās nedēļas tik tiešām atgriezīsies.


Māra Leitendorfa (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) jau sen zināja, ka viņas Kurzemes radi atkarībā no dzīvesvietas valkāja dažādus dūraiņus, galvā lika dažādas aubes, dancoja dažādos soļos, un pat galdā lika dažādus sklandraušus. Kā būtu ja šo sklandraušu pagatavošanas atšķirības atliktu uz kartes? Un patiešām - atklājās, ka "Sklandraušu reģionālās atšķirības Kurzemē" nav tikai nejaušas, bet likumsakarīgas - Rietumkurzemē iztiek bez kartupeļiem, Viduskurzemē klāj divas kārtas, bet Austrumkurzemē tās samaisa. Arī sauc to dažādos vārdos - Rietumkurzemē par sklandrausi, Ziemeļkurzemē par dižrausi, bet Austrumkurzemē par žogarausi (jo skanda jau tas pats žogs vien ir).


Morics Roberts Mūrnieks (Ziemeļvalstu ģimnāzija) norādīja uz aizaugušu meža kvartālu, kur savulaik bija paredzēts atrasties ISOVER siltumizolācijas materiālu rūpnīcai, radot darbavietas simtiem novadnieku... diemžēl jāsabojā šis detektīvstāsts "Saimnieciskās darbības šķēršļi Ikšķiles novadā", atklājot, ka rūpnīcu šeit neuzcēla virknes birokrātisku ierobežojumu dēļ. Novadā nepelnīti maz teritorijas ļauts izmantot rūpniecībai, bet ar to vēl raizes nebeidzas, jo rūpnīcai būs jāspēj iederēties arī esošajā ainavā. Savdabīgu lomu šajā jautājumā nospēlēja arī zaļie ekstrēmisti, kas ar saviem protestiem parādīja, ka siltumizolācija un enerģijas taupīšana tiem nav vajadzīga.


Lote Ģederte (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) savā pētījumā "Demogrāfisko un ekonomisko rādītāju sezonalitāte Latvijas iedzīvotāju dzīvē" zināmā mērā salīdzina Homo Sapiens ar gājputniem vai šobrīd ziemas miegā snaudošajiem lāčiem, pārliecinoši pierādot, ka viszaļākā dzīve ir tieši vasarā - viszemākā nabadzība un mirstība, bet visaugstākā dzimstība un algas.


Adrija Zaķe (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) pēc pārdrošas ekspedīcijas ir pilnībā nospraudusi pasaulē labāko "Tūrisma maršrutu Hamburgā". Dodiet tik šurp lielo autobusu, pārbāztu ar latviešu tūristiem, kam Hamburga pagaidām asociējas tikai ar garšīgajiem hamburgeriem (šoreiz nevis ātrajām kotlešmaizītēm, bet gan Hamburgas vīriešu kārtas pamatiedzīvotājiem vācu pašnosaukumā, der Hamburger - hamburžujs, die Hamburgerin - hamburgiete). Bet te jūs atradīsiet arī tirdzniecības ostu, Elbas filharmoniju, miniatūro Brīnumzemi, kā arī daudzus citus miniatūrus un gigantiskus brīnumus tikai par 320€.


Beāte Brigmane-Briģe (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) lauza iezemiešu priekšstatus, ka Ādažu novads būtu vientuļa sala Rīgas līcī. Pētījumā "Ādažu novads un tā saites ar blakus esošajiem novadiem" tika pārliecinoši pierādīts, ka ādažnieki ik dienu savās pirogās dodas strādāt, mācīties un pat organizēt kopīgus projektus citām arhipelāga salām - Rīgu, Garkalni, Carnikavu, Sēju un Saulkrastiem.


Liene Ratnika (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) tikai pārbaudīja, vai Ziepniekkalnā viss atrodas savās vietās, neko patvaļīgi nepārkārtojot tā, ka Rīgas domes Pārdaugavas izpilddirekcija pēc tam nevarēs vairs atrast. Toties varbūt pašvaldības darboņi pēc iepazīšanās ar pētījuma "Rīgas pilsētas Ziepniekkalna apkaimes funkcionālais zonējums" secinājumiem un uzlabos, piemēram, novecojušo, trokšņu un siltumu caurlaidīgo dzīvojamo fondu.


Gatis Birznieks (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) savā pētījumā "Latvijas pilsētu tipoloģija" piedāvā praktiski izmantojamu metodiku, kā pilsētas sašķirot pa kastītēm. Piemēram, Ķegums, Piltene un Ainaži jāliek tūrisma pilsētu "kastītē", savukārt Seda, Vangaži un Auce pieskaitāmas attīstīto pilsētu kategorijai. Autors savu iedalījumu pamato ar bezkaislīgiem statistikas datiem.



Dabas ģeogrāfijas sekcijā valdīja daudz mežonīgāka atmosfēra ar pamatīgu pamatskolnieku pamatu.


Milāna Pālēna (Jelgavas Spīdolas ģ.) zinātnei veltījusi daļu no sava īpašuma - šajā jaunizveidotajā izpētes poligonā meklējot "Zīdītāju atstātās pēdas "Būru" mežā". Dzīvnieciņi pat nenojauta, ka piedalās zinātniskajā eksperimentā un realitātes šovā ar kustību jūtīgajām diennakts kamerām. Uzskaitīti tika jenotu, briežu, stirnu, bebru, jenotsuņu atstātie pēdu nospiedumi, apgrauztie zariņi un pat ekskrementi. Nekāda privātuma pat mežā!


Vija Grigale (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) laikam ir pirmā toponīmiķe (Toponīmika ir zinātne, kas pēta ģeogrāfiskos nosaukumus – vietvārdus jeb toponīmus) JĢS zinātnisko konferenču vēsturē (cik vien tālu stiepjas mana īsā atmiņa).  Pētījumā "Flora un fauna Jelgavas un Ozolnieku novada latviešu cilmes mājvārdos" populārākie koki māju nosaukumos izrādījās "Ozoli", "Ozoliņi" un "Kārkliņi", populārākie putni - "Vanagi" vai varbūt "Zīles" (kas to lai zina, vai māju cēlājiem prātā bija ozolzīles vai zīlītes), bet viseksotiskākais zīdītājs iekļuvis "Činču" māju nosaukumā (kas ir činča - skatieties bildē).


Violeta Zubkova (Rīgas Centra humanitārā vidusskola) - ja ne viņa, tad varbūt jūra mūs visus jau būtu ieskalojusi sevī. Viņas darba "Krasta erozija Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē un tās novēršanai veiktie pasākumi" rezultātus varat skatīt posmā no Lapmežciema līdz Ragaciemam. Izrādās, ka kārklu stādījumi darbojas līdzīgi gabioniem, apturot viļņu un smilšu ārdošo spēku un uzkrājot ap sevi jaunas smilšu kāpas. Savukārt priedes ar savām plašajā saknēm notur un veido augsni saviem mazākajiem brāļiem.


Pāvels Beketovs un Gatis Šuliņš (Jelgavas Spīdolas ģimnāzija) ir tik pacietīgi, ka bija ar mieru vērot, kā pēc nomeliorētā purva atkārtotas aizdambēšanas, tas lēnām atjaunojas (ceļoties par vienu milimetru gadā). "Augu daudzveidība Cenas tīreļa purvā" ir kā atvērta grāmata, kurā vārdu vietā aug dažādas indikatorsugas. Ja grāmatā ierakstīti grīšļi, niedres, meldri un puplakši, tad stāsts vēl nav galā un pašreizējam zemajam purvam vēl priekšā krietni pārbaudījumi. Bet, ja esi nonācis līdz vietai, kur aug spilves, dzērvenes, virši un plēsīgās rasenes, tad zini, ka atrodies pilntiesīgā augstajā purvā (kāds Cenas tīrelis arī sākotnēji bijis) un šis stāsts ir beidzies ar laimīgām beigām.


Līva Bumbiere (Jelgavas Spīdolas ģimnāzija) no tumsas nebaidās, jo tikai pēc saulrieta sākas viņas pētījumu laiks darbam "Gaismas piesārņojums Jelgavas pilsētas centrā, dienas tumšajā daļā". Izrādās, ka gaisma ne vienmēr ir ceļa rādītāja un sildītāja, bet nevietā un nelaikā tā var traucēt naktsmieru gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem un pat augiem, liedz griezei nemanāmi aizlavīties garām pūču ligzdai un pat normāli paēst naksniņas. Pētniece uzmeklēja savas pilsētas lielākos piesārņotājus - laternas un prožektorus, ar fotokamerā iebūvēto luksometru izmērot to apgaismojumu luksos un sastādot karti. Cerams, kādudien pašvaldības policija arestēs šos gaismas piesārņotājus un iemetīs vienā karcerī ar pārējiem vides piesārņotājiem un nakts trokšņotājiem.


Beatrise Upeniece (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) devās izpētīt Latvijas skaistāko puķu dārzu - pļavas. Darbā "Bioloģiski vērtīgo zālāju noteikšana, apsaimniekošana un aizsardzība: Ventspils novada Vārves pagasta piemērs" tika secināts, ka ne vienmēr saimnieku vai likumdevēji zina labāko veidu, kā un kad appļaut savu "mauriņu", lai neiznīcinātu tajā ligzdojošās putnu sugas, saglabātu tā ainavas īpatnības, nepieļautu krūmu un latvāņu invāziju. Autore iesaka katram pļavu biotopam individuālu apsaimniekošanas kārtību, lai, kā saka latviešu sakāmvārds: "pļaujmašīna paēdusi, un grieze - dzīva".


Toms Majors (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) ir iemūrējis stūrakmeni vērienīgākajā labklājības veicināšanas programmā valsts vēsturē, kā rezultātā pat vismazturīgākās iedzīvotāju grupas turpmāk varēs pavadīt atvaļinājumu tālās zemēs. Atliek tikai izlasīt pētījumu "Alternatīvā ceļošana: Islandes piemērs", lai uzzinātu, kā tieši tas īstenojams. Ietaupīt iespējams, garāmbraucošo transportu nostopējot (kas grūtāk panākams ar gaisa transportlīdzekļiem), pārnakšnojot zem klajas debess, teltī vai pie kāda viesmīlīga couchsurfing.com reģistrēta namatēva/-mātes, pārtiekot no savvaļā atrastajiem augiem. Lai pierādītu savu pārdrošo hipotēzi, ka lēta ceļošana iespējama ikvienam, pētījuma autors devās uz pašu dārgāko, drēgnāko un neviesmīlīgāko valsti pasaulē - Islandi. Un tas viss tikai par 600€ jeb nedēļas kabatas naudas tiesu.


Beāte Vilciņa (Jelgavas Spīdolas ģimnāzija) pa Sprīdīša pēdām ar lielo lāpstu ir atrakusi kaut ko daudz vērtīgāku par parastu apslēpto mantu - gatavu biznesa plānu "Tērvetes Dabas parka apsaimniekošanas ekonomiskie aspekti". Tā kā Tērvetes parks tāpat kā visi pārējie dabas un vēstures pieminekļi Latvijā nespēj iztikt bez glābšanas riņķa - valsts atbalsta, ir pēdējais brīdis iemācīties peldēt finanšu jūrā, ko darba autore itin labi pieprot. Aptaujā tika noskaidrots, ka teju puse Dabas parka apmeklētāju būtu gatavi maksāt divtik par naudā nenovērtējamām sajūtām, ko guvuši pasaku varoņu takās. Tad jau sanāktu, ka, ja šo pasaku teicēja Anna Brigadere dzīvotu mūsdienās, viņa būtu miljonāre - tāpat kā Harija Potera radītāja Džoanna Ketlīna Roulinga.


Šeihs Rihards Mūrnieks (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija) gatavs pārvērst Latviju par astoto emirātu, savā pētījumā "Nafta Baltijas jūrā" skaidri identificējot, kur tieši meklējama nafta. Pirmais meklēšanas pavediens ir mirušie jūras organismi (zooplanktons un aļģes), kas radās ne agrāk kā Kembrija. Otrkārt, zinot ka naftai kā vieglākam šķidrumam ir tieksme spiesties augšup pa iežu slāņiem, jāmeklē izolējošu slāņu kabatas, kuros nafta uzkrājusies lielā daudzumā - tādi ir Kembrija, Ordovika un Silūra perioda nogulumu slāņi. Atliek tikai urbt. Bet kā pēc tam notērēt par naftu nopelnītos miljonus - tur jaunajam pētniekam jājautā pēc jauna pētījuma.


Ketija Nadežņikova (N.Draudziņas vidusskola) pār veco un iesīkstējušo kartogrāfu galvām uzlējusi ledainu ūdeni. Ja līdz šim novadu robežas bijušas sarkanas un nemainīgas, tad turpmāk tās būtu jāpārkrāso zilas kā upes un kustīgas kā čūskas. Pētījumā "Upju un ūdenstilpņu ietekme uz administratīvo teritoriju robežām Latvijā: Ogres novada piemērs" parādīts, ka lielākoties novadu robežas iezīmē upes un ezeri, kas pavasarī izdomā pārplūst un izraut jaunu gultni, radot robežstrīdus - kur tagad jāvelk jaunā robeža? Bet karot savā starpā taču novadi neies!? Vislabāk viņu strīdu varētu izšķirt tāds kartogrāfs kā Ketija.



Sveicam konferences laureātus - Mārīti Putnu un Līgu Astru Kalniņu (Jelgavas Spīdolas ģimnāzija) ar pētījumu "Zemgales ciemata ilgtspējas izvērtējumu, izmantojot Eiropas vienotos indikatorus" cilvēkģeogrāfijas sekcijā, savukārt dabas sekcijā suminām Milānu Pālēnu (Jelgavas Spīdolas ģ.) ar darbu "Zīdītāju atstātās pēdas "Būru" mežā". Taču jāpiebilst ka arī pārējie pētnieki bija līdzvērtīgi spēcīgi, radot grūtības izmērīt pašu labāko un labākajiem. Galu galā katrs no viņiem bagātina Latvijas zinātni kā daudzkrāsainas puķes bioloģiski vērtīgajā zālājā. Skatīt rezultātu tabulu!

Bet neviens jaunais asniņš nemaz neuzdīgtu, ja nebūtu čaklu laistītāju - darba vadītāju: Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2.vidusskola), Sibilla Gedvila un Inta Jorniņa (abas Jelgavas Spīdolas ģimnāzija), Gunta Gultniece (N.Draudziņas vidusskola), Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola) un Arvīds Urbanovičs jeb vienkārši Urbis (Ziemeļvalstu ģimnāzija).

Comments