Paziņojumi‎ > ‎

Ir lietas, ko var darīt vienkārši prieka pēc... jeb intervija ar JĢS prezidentu Uldi Kleperu

Publicēja 2010. gada 29. dec. 10:14Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2011. gada 10. janv. 13:37 ]

Uldis Klepers Sudetu kalnos Čehijā, 2001. gads
ULDIS KLEPERS ir 22 gadus vecs smiltenietis, kurš šobrīd studē LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeogrāfijas maģistra program-mas 1. kursā. Jau ceturto gadu pēc kārtas viņš ir Egila Birznieka Jauno Ģeogrāfu skolas prezidents. Daudzi Uldi pazīst arī kā tūrismu firmas “Impro” ceļojumu konsultantu, kas savā brīvajā laikā ar labiem panākumiem piedalās “Vīru spēlēs”, “X-venture” un līdzīga veida ekstrēmos pasākumos. Saruna ar “UA” šoreiz par ārpusstudiju aktivitāšu plusiem un mīnusiem.

- Kādas bija tavas pirmās ārpusstudiju aktivitātes?
- Patiesībā tā ceļošanas mānija man ir jau no skolas laikiem, kad sarakstīju savu pirmo zinātnisko darbu par tūrisma objektiem Smiltenes novadā un Valkas rajonā. Ģeogrāfijas studijas tam visam bija likumsakarīgs turpinājums.
Jāatzīst gan, ka studiju laikā esmu bijis gana liels slaists. Cik sanāca, protams, lekcijas centos apmeklēt, bet, lai nopietni mācītos, biju pārāk slinks. Man visas lietas parasti ātri “pielec”, tāpēc sesijās nekad nav bijušas īpašas problēmas. Patiesībā es nekad neesmu “sasprindzis” uz kādu eksāmenu ar lielu mācīšanos. Vienkārši esmu pārāk slinks, lai uz eksāmenu mācītos ilgāk par vienu vakaru. Negribas jau lielīties, bet fakts, kas jāatzīst - arī man pašam bija liels pārsteigums, ka savu fakultāti beidzu ar labāko sekmju izrakstu. Biju šokā, jo tik daudzi cilvēki nopietni mācījās, tai pašā laikā man pret visu vienmēr bija nedaudz nenopietna attieksme.
Šobrīd man ir tāda sajūta, ka, apmeklējot JĢS, ir iegūta gana laba erudīcija. Gan savulaik kā skolnieks, gan arī tagad, gatavojot uzdevumus olimpiādēm un JĢS konkursiņiem, esmu samācījies visādus faktus, lietas, notikumus, un, ja tev vēl ir nedaudz loģiskās domāšanas, ar šīm bāzītēm var labi izlīdzēties gandrīz jebkurā priekšmetā. Nu nav jau gluži tā, ka studiju laikā neko neesmu apguvis un “izbraucis” tikai uz skolas laikā samācītām gudrībām. Ļoti daudz ko iemācījos arī studiju gados kaut vai viena iemesla dēļ - diezgan daudzi priekšmeti bija vairāk vai mazāk interesanti. Un ja viela ir interesanta, tad tā ir viegli apgūstama. Katrā priekšmetā cenšos saskatīt kaut ko noderīgu.
Ir tā, ka studijas un vairākums manu darbiņu viens otru ir papildinājuši. Bez ģeogrāfiskajiem priekšmetiem savulaik esmu pastudējis arī praktisko psiholoģiju, kas tagad bieži noder ikdienā, kontaktējoties ar cilvēkiem. Arī darbā varu uzzināt daudzas vērtīgas lietas, kas pēc tam noder studijās. Taču vienu gan der ievērtēt - pirmajos kursos pamatā visi mani darbiņi bija gadījuma rakstura vai arī tādi, kurus daudzmaz varēja apvienot ar mācībām, jo sākumā, manuprāt, vajadzētu nodoties studēšanas priekam. Ir jāaprod ar lielpilsētas (uz)dzīvi, un, kā rāda pieredze, pirmais kurss ir arī tas visgrūtākais. Tad parasti ir vislielākais studentu “atbirums”. Kad ar to visu ir aprasts, tad arī var doties darba “medībās”.

- Kā tu vērtē to, ka lielākajai daļai studentu paralēli studijām ir ar LU nesaistīti darbi vai sabiedriskas aktivitātes?
- Tas ir tikai normāli, ka katram ir kaut kas arī ārpus studijām. Ir jaunieši, kas vienkārši nevar atļauties neko nedarot studēt. Manuprāt, pirmajā kursā ir jāļaujas studēšanas priekam, izbaudot visu to, kas saistīts ar studentu dzīvi - koju labumus un studēšanu (nevis zubrīšanos), sesiju un dirnēšanu bibliotēkās, studentu rīkotos pasākumus un lauku prakses.
Mūsu fakultātē ir tā specifika, ka tajā ir salīdzinoši neliels skaits studentu un tādējādi ir izveidojies ļoti labs kolektīvs. Nav tā kā pie juristiem, kur cits citam ir konkurents, kas gatavs otram “mugurā cirvīti iemest”. Ģeogrāfu kolektīvo garu nodrošina lieliskās lauku prakses, kas pirmajos divos kursos reizi mēnesī notiek Lodes muižā. Un kur nu vēl jau par tradīciju kļuvušie Ģeoralliji un Sporta dienas Baldronīšos. Tajos var izbaudīt patiešām reālu studentu dzīvi.

- Vai, vadoties pēc tavas pieredzes, Latvijas darba tirgū ir vajadzīgi augstskolu absolventi ar perfektu teorētisko bāzi, bet bez jebkādas prakses tās izmantošanā?
- Pašlaik darba tirgū tavas atestāta atzīmes nevienu īpaši neinteresē. Galvenais, ka tev ir augstākā izglītība. Viss pārējais bieži vien ir mazsvarīgs, un tādēļ lielāka nozīme ir tieši praktiskajām iemaņām. Tās dod drošības sajūtu, ka tu kaut ko tomēr vari izdarīt. Vieglāk arī pielāgoties jaunajiem darba apstākļiem. Bieži ir tā, ka teorija atšķiras no prakses.
Daudzajās darba vietās, kurās esmu iesniedzis savu CV, skatās, pirmkārt, uz darba pieredzi, un tikai tad kā bonuss tai tiek pieskaitīta studenta augstākā izglītība. Ja tev ir tikai “plika augstākā”, tu vari to “iesālīt”. Taču augstākā izglītība ir nepieciešama. Pamazām tā sāk arī atmaksāties. Pamest studijas darba dēļ nevajadzētu, jo vēlāk nevarēs piespiesties tās atsākt. Vēl jo vairāk pamest studijas nav prāta darbs, ja tu esi ticis mācīties par valsts naudiņu. Pēc tam taču nāksies maksāt bargu naudu.
Lai arī kā, es esmu optimists un ceru, ka laba izglītība atmaksāsies vienmēr. Varbūt kādam liekas, ka viss, ko viņš tagad studē, ir “galīgi garām”. Tad varbūt būtu vērts padomāt par fakultātes maiņu, jo ar laiku darba ņēmēji arvien vairāk novērtēs augstāko izglītību un jaunus perspektīvus censoņus tajā.
Lai arī kā to negribētos atzīt, ļoti daudzās darbavietās darbinieki tiek uzņemti tikai caur pazīšanos. Jo labāk apmaksāts darbs, jo grūtāk tajā tikt iekšā no malas. Protams, vienmēr tiek izsludināti konkursi, bet tie ir tikai formāli. Tāda nu diem-žēl ir skarbā patiesība.

- Kas ir Jauno Ģeogrāfu skola, un kāda ir tava saistība ar to?
- Ar JĢS “saslimu” jau 6. klasē, kad mani uz kārtējo JĢS rīkoto ikmēneša konkursu aizveda ģeogrāfijas skolotājs Il-gvars Ābols. Toreiz tas ļoti iepatikās, jo tur bija laba atmosfēra un varēja daudz ko uzzināt. Tā kā ģeogrāfija man labi padevās, uz JĢS pasākumiem sāku braukāt katru mēnesi. Toreiz un arī tagad JĢS reizi mēnesī notiek kādai noteiktai tēmai veltīts konkurss, piemēram, “Baltijas valstu ģeogrāfija”, “Dabas ģeogrāfija”, “Saimniecības ģeogrāfija”, un katru gadu ir zinātniski pētniecisko darbu konkursi. Gan kā dalībniekam agrāk, gan arī kā organizatoram tagad man vislabāk patīk maijā rīkotie brīvdabas pasākumi.
JĢS nav nekāds komercializēts pasākums. Žūrija studentu izskatā nāk un darbojas pilnīgi brīvprātīgi. Tā nelielā naudiņa, kas tiek ievākta no dalībniekiem, pamatā visa tiek izlietota balvu iegādei un brīvpusdienām čaklajiem žūrijas darboņiem, bieži vien arī mana nelielā aldziņa, ko oficiāli saņemu par šo darbu no fakultātes. Nav jēgas paaugstināt dalības maksu, jo tad, iespējams, “atkristu” daudzi perspektīvi jaunieši no tālākajiem rajoniem.
JĢS aizrauj ar savu patīkamo atmosfēru un lielo jautrību. Žūrijā bieži iesaistās arī studenti, kas fakultāti jau sen ir beiguši. Pavaicājiet, kāds viņiem no tā labums? Visu jau nevar darīt naudas dēļ. Ir lietas, ko var darīt vienkārši prieka pēc...

Intervēja GITA LIEPIŅA
© Universitātes Avīze
17.12.2002.


Comments