Paziņojumi‎ > ‎

Aug rekordliela jauno zinātnieku maiņa

Publicēja 2014. gada 11. janv. 17:52Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2014. gada 10. marts 12:01 ]

Līdzīgi kā dārznieki ik rītu cerīgi iemet aci dārziņā, lai aplūkotu, kā aug jaunā gurķu raža, tā arī vecie ģeogrāfi ik jaunu gadu aplūko, kā aug jauno ģeogrāfu, ģeologu un vides zinātnieku paaudze, un nopurina viņu biezās pētījumu lapas no kļūdām kā uzmācīgām laputīm.

Dabas ģeogrāfijas sekcijā dažs jaunais pētnieks bija iesoļojis pat ar gumijas zābakiem, jo šī gada "trendīgākā" tēma bija par un ap plūdiem. Jo puse dabas sekcijas dalībnieku mājas galu galā celtas applūstošajā Zemgales līdzenumā), ko ar gadsimtiem seno un klasisko fenoloģijas tēmu centās nosusināt Rīgas 2.ģimnāzijas armija:

  • Tomass Andersons (Rīgas Valsts 1.ģ.) jeb bēdīgi slavenais Spīdolas ģimnāzijas dezertieris tomēr nav aizmirsis par savu dzimto novadu, palīdzot izvērtēt Meliorācijas sistēmu tehnisko stāvokli Ozolnieku pagastā, kas bez Tomasa Andersona pūlēm varbūt drīz pārvērstos par Ozolnieku ezeru.
  • Lolita Dāboliņa (Jelgavas Spīdolas ģ.) savas pētniecības gaitā laikam visvairāk līdzinājās klasiskās zinātnieces tēlam baltā halātā un laboratorijā ar ūdens paraugiem cimdotajā rokā. Kas tas par ūdeni - tepat no Svitenes upītes, kur daudzi viņas skolasbiedri vasarās peldējušies vai dzirdinājuši savus mājdzīvniekus. Lolita viņiem var pastāstīt, vai tas ir droši.
  • Raivis Beņķītis un Eduards Krastiņš (Jelgavas Spīdolas ģ.) reiz Lielupes krastiņā apsēdās uz beņķīša un vēroja, kā būvnieki par jelgavnieku nodokļu naudu Pasta salā ceļ jauno atpūtas kompleksu, neraizējoties ne nieka par to, ka jau nākamajos palos Lielupes ledi šo kompleksu var aizslaucīt uz jūru. Abiem jelgavniekiem atlika izpētīt efektīvākās un lētākās metodes atpūtas kompleksa glābšanai un līdz pavasarim jāpaspēj pārliecināt rātskungi par kompleksa pagaidu demontāžu.
  • Madara Jūgbārde (Rīgas Valsts 2.ģ.) "anketēja" vietējos bērzus daudzu gadu garumā, kā tie izjūt globālo sasilšanu savā ikdienā un vai tas ietekmē ziedēšanas un lapu krišanas atzīmēšanas datumus.
  • Elizabete Aišpure (Rīgas Valsts 2.ģ.) bija noorganizējusi īstenu twitter-revolūciju, bet nevis tālajās Arābu pavasara zemēs, bet gan tepat fenoloģijas nozarē - caur sociālajiem tīkliem savervējot visplašāko fenologu (dabas laika zīmju vērotāju) tīklu kāds Latvijā jelkad pastāvējis - desmitiem skolu atsaucās viņas aicinājumam 2013.gada pavasara sezonā pierakstīt pieneņu, ievkoku un zirgkastaņu ziedēšanas dienu katrs savā dzimtajā novadā, aptverot visu plašo Latvijas teritoriju. Jāatzīst, ka daži no šiem salīgtajiem jaunajiem fenologiem gan nebija sava uzdevuma augstumos - vai nu noguļot pirmo ziedēšanas dienu, vai izvēloties noēnotu sniega kupenu, kurai apakšā pienenes vēl ilgi nenojautīs, ka iestājies pavasaris.
  • Lelde Bāra (Jelgavas Spīdolas ģ.) bija ieguldījusi visapjomīgāko darbu, 4 mēnešus pa 3 stundām ik dienu pārbaudot Vācijā izstrādātās zirgu fizioterapijas metodes efektivitāti uz diviem sporta skolas zirgiem, kamēr pārējie zirgi izvēlējās Latvijā izstrādāto tradicionālo slaistīšanās metodi. Vācijas metodes rezultāts tika pierādīts ar lielākiem muskuļiem, staltāku stāju, nespītēšanos pretim un pat ar dažu labu medaļu, uz ko Latvijas metodes zirgi varēja atbildēt tikai ar skaudīgiem anonīmajiem komentāriem zirgiem.lv.
  • Roberts Naglis (Rīgas Valsts 2.ģ.) Otaņķu un Virgas pagastiem savu demogrāfijas politika aicina vairs nebalstīt uz tradicionālo balto stārķu metodi, jo pētījuma gaitā atklājis, ka mazuļu skaits pagastu ligzdās bijis zemāks nekā pārējā Latvijā. Tad jau reālāk cerēt uz kāpostu demogrāfisko politiku.
  • Agate Veipa un Agnese Ločmele (Jelgavas Spīdolas ģ.) atšķirībā no mūsu prezidenta jau 9.klasē spēja ne tikai izrunāt vārdu "lihenoindikācija", bet arī to izpildīt. Nenobīstieties no šī garā vārda, jo tā ir pavisam nesāpīga gaisa tīrības noteikšana pēc sastopamo ķērpju sugām, un tādēļ Jelgavas un Mežciema iedzīvotāji var tikai atviegloti uzelpot tīru gaisu.
  • Jolanta Indāre un Madara Ostrovska (Jelgavas Spīdolas ģ.) ir ļoti īpašas un punktuālās svara vērotājas, kuras var izmērīt vidukli arī Tev, ja vien dzīvo Jelgavā, esi vismaz četrus metrus apkārtmērā un saucies vārdā Ozols, Skābardis vai Zirgkastanis. Turklāt nekāda diēta nebūs jāievēro - ja katru gadu saresnēsi par pāris milimetriem, viņas tikai priecācies - jo kuplāk, jo dižāk!
  • Alise Krēsliņa (Rīgas Valsts 2.ģ.) uzskatīja, ka Salacgrīvai kā jaunam novadam vajag gluži jaunu Tūrisma koncepciju un gluži jaunu pētnieci, kas vedīs tūristus aizraujošā ceļojumā pa šī novada takām pilnīgi jaunā maršrutā. Vai Tu zini vēl kādu tūristu kavēšanās vērtu objektu, par ko vēl nezina Alise?
  • Kristīne Vamze un Zane Baranova (Jelgavas Spīdolas ģ.) vispār bija tik noslēpumainas ar savu starptautisko projektu "Melnie spiegi", ka nekādu citu slepenu informāciju mēs vairs nedrīkstam atklāt. Jūs varat tikai rakstīt savus minējumus komentāros un cerēt, ka trāpījāt.
  • Haralds Punculis (Aknīstes vsk.) kā izmeklētājs izķidājis alternatīvās enerģijas skaļo pieteikumu, aplēšot zaļās elektrības rēķinus, kas kādreiz varētu ieslīdēt arī Aknīstes novada iedzīvotāju paskastītēs. Diemžēl Haralda aprēķini nav optimiski, toties godīgi - zaļā enerģija nav lēts prieks, bet vēl vairāk jāuzmanās no vēl dārgākas zaļās enerģijas cenas uzskrūvēšanas Šķēles drauģeļu - mazo HES izpildījumā.
  • Samanta Kate Jakubovska (Jelgavas Spīdolas ģ.) ne reizi vien piedzīvojusi vilkšanos līdzi tūristu gidam kā aitu barā uz nokaušanu - tas tikai tāpēc, ka jauniešu tūrismā daudz svarīgākas par gadaskaitļiem ir dažādas rotaļas, ko viņa plaši izmanto arī jaunizstrādātajā maršrutā par Dobeles pilsētu.

Cilvēkģeogrāfijas sekcijā, kā zināms, aptaujāšana nav tik vienkārša padarīšana kā dabas sekcijā, kur koki nevar aizmukt un stārķi nevar protestēt par privātās dzīves aizskārumu dēļ piekabinātiem izsekošanas radariem, tomēr katrs cilvēksecijas pētnieks bija uzskatījis par goda lietu ļaunprātīgi izmantot šim nolūkam savus klasesbiedrus un pat viņu ģimenes:
  • Valters Vētra (Siguldas Valsts ģ.) kādu dienu nolēma izsekot savu tēvu, kurp viņš katru rītu dodas, ka pārrodas mājās pārguris. Izrādījās, ka viņa paša miesīgais tēvs ir svārstmigrants! Un, aptaujājot savu klasesbiedru vecākus pārsteigums uzauga vēl lielāks, jo izrādījās, ka arī vairums (68%) klasesbiedru vecāku ir svārstmigranti jeb cilvēki, kas ikdienā mēro ceļu uz citu apdzīvotu vietu, lai tur lielākoties strādātu.
  • Patrīcija Paulsone un Amanda Slišāne (Jelgavas Spīdolas ģ.) uz pētniecības laiku savā rīcībā ieguva unikālu ierīci, ar ko varēja ērti izmērīt trokšņa līmeni Jelgavas visskaļākajās ielās. Šī mērierīce viņām atklāja biedējošu ainu, ko nojauš tikai 20% aptaujāto Jelgavnieku. Pārējie 80% nav pat pamanījuši, ka satiksmes troksnis virs 40 decibeliem padara tos īgnākus, sākot on 60 decibeliem traucē miegu, bet virs 70 decibeliem var novest pie veselības traucējumiem un vājākām sekmēm skolā un darbā (savā skolā izmēģināt mēraparātu autores pat neuzdrošinājās, jo svešu īpašu tīšuprāt lauzt nedrīkst).
  • Kristers Punculs (Jelgavas Spīdolas ģ.) atklājis „Statoil” benzīntanku maģiskā novietojuma formulu, kas liek katram desmitajam šoferim stūrēt iekšā pēc kārtējā hotdoga. Savukārt pāris pagalam neveiksmīgus "Astartes" benzīntankus, kuriem visi brauc, garām Kristers būtu jau sen aizslēdzis un pārcēlis uz piemērotāku vietu.
  • Emīls Mālkalns (Rīgas Valsts 2.ģ.) ne pirmo gadu atgādina par Ziemeļamerikas viesuļvētru iespējamo saistību ar lidmašīnu turbulencēm, kas var nogāzt garšļaukus dažu nepiesprādzējušos pasažieri.
  • Raitis Hibšmanis un Edgars Bļodnieks (Jelgavas Spīdolas ģ.) liks vilties tiem alpīnistiem, kas līdz šim ratiņkrēslos centušies iekarot tādas nesasniedzamas virsotnes kā skola, bibliotēka, poliklinīka ar stāvām kāpnēm un viltīgiem sliekšņiem. Pētnieki apzinājuši, ka daudzas no kustību invalīdiem ikdienā nepieciešamajām iestādēm sasniedzamas ērti un bez piepūles, pateicoties jaunatklātām uzbrauktuvēm un līdz šim mazzināmiem liftiem. Visiem "maršrutiem" autori piešķīruši ar šķēršļu grūtību kategorijas.
  • Reinis Gusars (Rīgas Valsts 2.ģ.), kartē atzīmējot Latvijas imigrantu izcelsmes valstis, kuru loks ar katru nākamo tautskaiti paplašinās, prognozē, ka drīz pie mums gaidāmi arī Antarktīdas impērijas pilsoņi - imperatorpingvīni.
  • Luīze Zalcmane (Jelgavas Spīdolas ģ.) Latvijas lielveikalu džungļos atkājusi jaunas invazīvas sugas visdažākos pārstāvjus - importa preces no Gruzijas. Visiem, kas plāno doties ceļojumā uz tālo Kaukāza zemi, vairs nav nekur jādodas, jo šīs zemes veltes jau sen atnākušas līdz Latvijai.
  • Laura Mazbērziņa (Rīgas Valsts 2.ģ.), jau trešo reizi apceļojot zābaku pussalu Itāliju, ievēroja, ka atsevišķās vietās uz tūristiem iedarbojas it kā magnētiskais lauks. Dažviet (piemēram, pie Dodžu pils apkārtnē) šis lauks kļūst tik spēcīgs, ka tūristus, kas bezpalīdzīgi salipuši gar pils sienām, spēj atbrīvot tikai īpaši apmācīti glābēji (borseggiatori jeb kabatzagļi), kas vispirms iztukšo upuru kabatas no metāliskiem priekšmetiem, piemēram, monētām un fotokamerām. Bet kabatzagļi nav vienīgie, kas var samazināt attiecīgo tūrisma objektu pievilcības indeksu - līdzīgi efektīvi iedarbojas arī legālie kabatzagļi ar augstām ieejas cenām (kā Pizas tornī) un pat klaji vēsturiski viltojumi (kā Džuljetas balkons).
  • Renārs Baumanovskis un Liene Medniece (Rīgas Valsts 2.ģ.) debitēja ar visoriģinālāko desmitgades tēmu - Ģeogrāfisko apstākļu ietekme uz māju jumtu slīpumu Eiropā, kas apliecina, ka mūsu senči nebija nekādi muļķi, kas būtu gatavi tūkstošiem gadu dzīvot zem tekoša jumta, bet šajā garajā laikā paspēja izstrādāt savu jumtu projektus pārdomātāk par dažu labu mūsdienu arhitektu biroju.
  • Diāna Dundare (Rīgas Valsts 2.ģ.) brīdina, ka Latvija pārlieku veiksmīgas demogrāfiskās politikas rezultātā var nonākt līdz Ķīnas situācijai, kad ar demogrāfiskās ierobežošanas politiku kā ceļarulli jārullē pāri cilvēktiesībām. "Cilvēktiesības - kas tās tādas," jautā vairāk nekā miljards cilvēku šajā plašajā zemē.
  • Beatrise Dinsberga (Jelgavas Spīdolas ģ.) izmantojot personīgi pārbaudītu „Jaunsardzes” apmācības metodiku, sola panākt risinājumu samilzušajai Jauno ģeogrāfu skolas problēmai, kur no brīvdabas pasākumiem nepārnāk puse, acīmredzot paliekot trijās priedēs un ēdot zaļus makaronus, jo šie jaunie ģeogrāfi atšķirībā no jaunsargiem diemžēl nav apguvuši ugunskura iekurināšanas un citas izdzīvošanas pamatprasmes.
  • Gints Ivanovs un Rendijs Endzelis (Jelgavas Spīdolas ģ.) ar web-kameras palīdzību izspiegoja savus Interneta vietnes ''Chatroulette'' sarunbiedrus, kopā savelkot interesantas dažādu valstu un dzimumu kopsakarības, piemēram, sievietes labprātāk šo vietni apmeklē kompānijā ar draudzenēm, nevis vienas web-kameras priekšā kā vairums vīriešu.
  • Jānis Čudars (Jelgavas Spīdolas ģ.) starp Jelgavas Sadraudzības pilsētas sijāja īstus draugus (kas dzimšanās dienā var uzbūvēt Jelgavā arī kādu fabriku) vai tikai pielīdējus un pašlabuma meklētājus, no kuru draudzības Jelgavai tiks tikai rēķini par dārgiem komandējumiem prom no vēlētāju acīm.
Bet vislielākā pateicība par šī pasākuma izdošanos - nenogrustošajiem savu skolēnu zinātnisko darbu vadītājiem - Sibillai Gedvilai (Jelgavas Spīdolas ģimnāzija) un Andrim Ģērmanim (Rīgas Valsts 2.ģimnāzija)!


Comments