Paziņojumi‎ > ‎

Atskats Valsts 28. ģeogrāfijas olimpiādē… (autors: Arvis Lācis)

Publicēja 2011. gada 16. apr. 03:22Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2011. gada 19. apr. 18:30 ]
Valsts ģeogrāfijas olimpiādes dalībnieks Arvis Lācis (no Elejas vidusskolas 11.klases) dalās savos iespaidos par Latvijas ģeogrāfijas gada lielāko notikumu (raksts pārpublicēts no Arvja bloga varddienis.blogspot.com).

Vakar, 2011. gada 15. aprīlī LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē norisinājās Valsts 28. ģeogrāfijas olimpiādē…, tajā piedalījos arī es, tādēļ sekojošajā rakstā sniegšu dažus svarīgākos atzinumus un komentārus saistībā ar šo olimpiādi.

Olimpiāde tika rīkota Latvijas Universitātei (LU) sadarbojoties ar Jauno Ģeogrāfu Skolu (JĢS), kas, iespējams, olimpiādē tieši ienesa daudzas, man iepriekš, neredzētas lietas (jāsaka, ka valsts mēroga ģeogrāfijas olimpiādē piedalījos tikai pirmo reizi, tādēļ īpaši par iepriekšējo gadu olimpiāžu norisi nevaru izteikties), bet par šīm lietām – nedaudz vēlāk.
Vispirms, olimpiādes norises laika grafiks:

Norises laika grafiks:
- 09:20–09:59 Reģistrācija (var ierasties vēlāk par 09:20, bet labāk ne pēdējā brīdī pirms 10:00)
- 10:00–12:00 Svinīga atklāšana un LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes dekāna uzruna
- 10:20–13:00 Darbs pie uzdevumiem auditorijā
- 13:00–14:00 Pusdienu pārtraukums
- 14:00–16:00 Praktiskais uzdevums (1,5 stundas ārpus telpām, 0,5 stundas atbilžu noformēšanai auditorijā)” // no JĢS mājas lapas

Olimpiādes galvenā tēma – “Iedzīvotāji”.
Lai gan norises grafiks sākotnēji izskatījās samērā vienkāršs, taču kopumā skolēniem bija jāveic ļoti daudzi, dažāda veida uzdevumi, piemēram, no plkst. 10:20-13:20 skolēni veica šādus teorētiskos uzdevumus (precīzāk – uzdevumu daļas):

  1. Prezentācija ar 20 slaidiem, kuros attēloti dažādu valstu, tautu pārstāvji – lielākoties tradicionālajā vai ikdienišķajā apģērbā un vidē. Kopumā vidēji grūts uzdevums, ar dažiem apslēptajiem “āķiem”.
  2. Uzdevumi, kas saistīti ar demogrāfiskajiem procesiem – lielākoties Latvijā un Krievijā, piemēram, jānolasa un jāanalizē grafiks, pašam jāuzzīmē dzimuma un vecuma sadalījums jeb eglīte, kā arī jāatbild uz dažiem papildu jautājumiem.
  3. Karte, kurā jāatrod katram no 26 burtiem atbilstošais skaitlis, balstoties uz sniegto informāciju par objektu (valsti, teritoriju). Jāatzīst, ka, salīdzinot šo ar tāda paša veida olimpiādes darbu Jelgavas novada ģeogrāfijas olimpiādē, šis uzdevums bija daudz vieglāks un vienkāršāks (pēc manām domām).
  4. Cietie rieksti – uzdevumi, kurus pavada datorprezentācija, un kuros jāatbild uz dažāda veida jautājumiem gan ar vienkāršu atbildes variantu (A, B, C, D), gan ar samērā gariem teikumiem – jāraksturo kāda situācija vai jādefinē, jānosauc kāds jēdziens.
  5. Noslēdzošā prezentācija ar 20 slaidiem, kurā norādīti dažādu valstu iedzīvotāji, taču šoreiz jāatbild uz cita veida jautājumiem, piemēram, jānosauc valdošā reliģija, jāraksturo demogrāfiskie procesi (mirstība, dzimstība), jānosauc iemesli kādai problēmai u.c.

Kopumā šī, teorētiskā daļa, bija ļoti interesanta – gan savdabīgo jautājumu, gan jauno un prasmīgo olimpiādes vadītāju dēļ – kuri pēc katras uzdevumu daļas sniedza nelielu ieskatu pareizajās atbildēs, kā arī prezentāciju laikā izteica dažāda veida komentārus un jautras frāzes, jokus – kas padarīja olimpiādi nedaudz brīvāku un “mājīgāku”, lai gan pašā sākumā tā nemaz nelikās – jo visi 70 olimpiādes dalībnieki atradās vienā auditorijā (parasti, manuprāt, olimpiādēs vienā telpā maksimāli atrodas 30-40 cilvēki), taču olimpiādes uzdevumu laiks bija tik precīzi izplānots, ka citām, liekām darbībām nemaz neatlika laiks, tajā skaitā arī norakstīšanai.

Tas, kas olimpiādes norisē mani nedaudz pārsteidza – dalībnieku uzņemšana un sagatavošanās olimpiādei – parasti ir izveidoti precīzi saraksti ar skolēnu vārdiem, uzvārdiem, arī attiecīgajiem kodiem; pat izveidotas īpašas lapiņas vai norādītas skolēnu vietas telpā – šajā gadījumā, visiem bija jādrūzmējas vienā lielā barā, lai varētu noskaidrot savu kārtas numuru (tas jāraksta uz visām uzdevumu lapām; vārdu un uzvārdu nedrīkst rakstīt), turklāt tas pat bija jādara 2 reizes, jo sākumā skolēni tika kārtoti pēc vārdiem, tad pēc uzvārdiem, katrā ziņā, neviens skolēns bez sava numuriņa nepalika (mani numuri bija – 16. un 33.).

Ja neņem vērā dažas citas, ļoti nelielas kļūmītes, tad viss notika ļoti, ļoti labi…

Ģeogrāfijas olimpiādes otrā daļa – praktiskais uzdevums notika brīvā dabā – Rīgā, Dziesmusvētku un Vašingtona parkā (jāsaka, ka par to uzzināju pirmo reizi) – bija jāveic dažāda veida praktiskie uzdevumi: jāuzzīmē parka plāns ar visām nepieciešamajām detaļām un informāciju; jāatrod fotogrāfijās norādītie objekti un jāatbild uz jautājumiem; jāveic nogāzes slīpuma un augstuma, kā arī koka resnuma mērījumi, jārēķina GPS koordinātas un vēl daži citi… Praktiskā daļa, man personīgi, bija visnepatīkamākā, jo parasti mācību priekšmetu olimpiādēs ar tām nenākas saskarties, turklāt sākotnēji bija grūti orientēties dotajos uzdevumus, to izpildes secībā, bet ar laiku viss pamazām izdevās un tika izpildīts (vismaz daļēji). Ja teorētiskajā daļā norakstīšana bija gandrīz neiespējama, tad praktiskajā daļā viss notika pavisam otrādi – skolēni pulcējās grupās vai pāros un kopīgi centās tikt galā ar dotajiem uzdevumiem, protams, lielais skolēnu skaits, kā arī diezgan lielā parka platība, arī nevienam fiziski neļāva tam īpaši izsekot līdzi.

Kopumā ar šo olimpiādi esmu apmierināts, esmu gandarīts jau ar to, ka tiku uzaicināts uz šo olimpiādi… Drīzumā gaidāmi arī olimpiādes rezultāti, tomēr varu jau teikt tagad, ka noteikti nebūšu pirmais – cerams, ka arī ne pēdējais.

Tagad, kad Valsts 28. ģeogrāfijas olimpiāde sen jau ir beigusies, arī zinātniski pētnieciskais darbs ir godam aizstāvēts un biznesa plāns ir uzrakstīts (vai gandrīz uzrakstīts), tad vairāk laika varēšu veltīt citiem saviem projektiem, arī Vārddienim

The End (Beigas) Smile
Būšu priecīgs par Jūsu komentāriem.

Komentēt var gan šeit, gan pie oriģinālā raksta Arvja blogā varddienis.blogspot.com.

Valsts olimpiādes gala rezultāti


Comments