Ģeogrāfu blogs‎ > ‎

Vientuļās salas cilvēku jūrā Moldovā un Piedņestrā

Publicēja 2015. gada 12. okt. 13:29Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2015. gada 12. okt. 13:31 ]

Frames of Happiness
Reiz draugu lokā es izspļāvu šādu nepārdomātu apgalvojumu: "Bāreņi un invalīdi mūsu zemē ir tik reta suga, ka savā garajā mūžā ne reizi nav gadījies ieraudzīt šo sarkanajā grāmatā ierakstīto retumu." Uz ko draugi atbildes vietā tikai dīvaini klusēja, līdz kamēr izlēmu ieilgušo pauzi pārtraukt, neveikli pārmainot sarunas tēmu uz daudz jautrākajām lidvāverēm un briežvabolēm. Vēlāk izrādījās, ka viens no šiem draugiem pats bērnībā bija uzaudzis bez vecākiem un, tikai pateicoties viņa pārcilvēcīgai uzdrošināšanai atstāt savu bērnunama vientuļo salu un ienirt ārpusē bangojošajā un pagaidām svešajā cilvēku jūrā, viņš bija nonācis mūsu draugu lokā. Turpretim es kā tāds "Titānika" kapteinis, rīta avīzē noslēpies, nemaz nebiju pamanījis, ka šajā jūrā uz melnām klinšu šķautnēm un kūstošiem aisbergiem atrodas dzīvi cilvēki... un varbūt ka viņiem nepieciešams tikai pasniegt roku, kamēr dzīve viņus vēl nav aprijusi dzelmē.

Uz vienas šādas salas "Island of Salvation" ("Izglābšanas salas") mani (kopā ar Jauno ģeogrāfu skolas līdzdarboni Gunu) uzaicināja Moldovas kolēģi, kas saviem spēkiem bija izveidojuši ciematu bērniem, kuriem nebija atradusies vieta nedz ģimenēs, nedz pie radiniekiem, nedz audžuvecākiem, pat ne bērnunamos (zināšanai: Moldova ir visnabadzīgākā Eiropas valsts, IKP ziņā pat divtik atpaliekot no Kosovas un Ukrainas). Bet ar šo izglābšanos uz "Salas" vēl misija nav beigusies, jo bērni pieaugs, vēlēsies strādāt un dibināt ģimeni... "Sala" tiem kļuvusi par šauru, bet vai pārējā sabiedrība tos pieņems, ja līdz šim starp tiem nebijis nodibināts neviens sakars, it kā šo cilvēku nekad nebūtu bijis.

Tādēļ mēs vēlējāmies darīt zināmu par šādu cilvēku eksistenci arī plašākai sabiedrībai, aicinot to iesaistīties visdažādākajos veidos (iepazīties, parunāties, kopīgi rotaļāties, sportot, izglītītoties, darboties un pat uzrunāt potenciālās audžuģimenes par iespēju pieņemt kādu no bērniem savējā). Kur nu vēl labāk šo vēsti iznest pasaulē, ja ne ar video, fotogrāfijām un sociālajiem medijiem. Pēc nedēļu garas rosīšanās piedāvājam apskatīt mūsu kopīgā darba augļus (zemāk).

Moldovas Nekurzeme


Potenciālos ceļotājus jābrīdina, ka Moldova ir, iespējams, tūristu visnenovērtētākais Eiropas nostūris, kas tomēr šajā aizmirstībā noslēpis dažas unikālas pērles kā, piemēram, Orheiul Vechi klinšu alu klosteri uz kores elpu aizraujošajā Raut upes meandras panorāmā un Cricova vīna pagrabu labirintus vairāk nekā 100 km garumā.

Miers un Bērziņš Piedņestras Moldāvu Republikā


Politiskos tūristus interesēs pēc asiņaina brāļu kara atšķēlusies Piedņestras Moldāvu republika, kur gluži kā sociālistiskajā "brīvdabas muzejā" no pilsētas parku krūmiem uzglūn padomju tanki un milzīgas Ļeņina statuetes, bet uz robežas Tevi noteikti izkratīs Krievijas miera uzturētāji un ФСБ čekisti. Un acīgākie ģeogrāfi, jau klikšķinot uz raksta nosaukuma, noteikti sarauca uzacis, jo ne Moldova, ne Piedņestra neatrodas pie jūras, kamēr Dņestras (Nistru) upē vietējie peldēties neiesaka.

Aicinām arī pievienoties mūsu domubiedru grupai, jautāt, līdzdalīt un darboties: https://www.facebook.com/groups/framesofhappiness/

Lonely Child


Colours from Future


Champion of Future


Your Child


Bringing Happiness


Comments