Ģeogrāfu blogs

Izvirzi savu skolotāju Ekselences balvai līdz 16.janvārim!

Publicēja 2017. gada 11. janv. 09:42Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skola   [ atjaunināts 2017. gada 11. janv. 09:50 ]


Ekselences balvas plakāts
Aicinām izvirzīt progresīvus un lieliskus skolotājus „Ekselences balvai”, līdz 16. janvārim aizpildot īsu elektronisko pieteikumu: 
http://ej.uz/ekselencesbalvaVI vai šīs lapas apakšā.

„Ekselences balva” tiek pasniegta izciliem bioloģijas, fizikas, ķīmijas, matemātikas, ekonomikas pedagogiem (varbūt nākotnē pievienos arī ģeogrāfijas skolotājus, ja čakli par tiem balsosiet), vērtējot viņu darbu, strādājot klasē, veidojot interesantas un saistošas mācību stundas, izmantojot efektīvas metodes, radošus paņēmienus un mūsdienīgas tehnoloģijas.

Kandidātus šai balvai izvirza skolotāju esošie un bijušie skolēni, kolēģi, skolas vadība, kā arī citi interesenti, pamatojot, kāpēc šie pedagogi ir ekselenti un būtu pelnījuši saņemt gan atpazīstamu un novērtējumu visā Latvijā, gan naudas balvu. Februārī šī balva tiks pasniegta sesto reizi, naudas balvu 1400 eiro apmērā dāvinās mecenāti: Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, AS „Swedbank”, AS „Latvijas valsts meži” un SIA „Metrum”.

Pirms pieteikuma aizpildīšanas, lai tavu mīļāko skolotāju žūrija spētu novērtēt, ieteicams izlasīt vērtēšanas kritērijus nolikumā, kas pievienots šīs lapas apakšā.

Izvirzi savu skolotāju, aizpildot šo veidlapu!


Mācies izdzīvot Lapzemes dabā un sadzīvot komandā

Publicēja 2016. gada 21. sept. 02:26Reinis Bērziņš   [ atjaunināja Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skola 2016. gada 4. nov. 03:44 ]


Kurš 18-25 gadu vecs jaunietis vēlētos par nieka 50€ (ieskaitot nokļūšanu, pajumti un ēdināšanu) apgūt izdzīvošanu Lapzemes skarbajā dabā un sadzīvošanu ne mazāk skarbā starptautiskā komandā Lapzemē nākamā gada martā? Iesaku vispirms Facebook raksta komentāru sadaļā atsaukties 5 apņēmības pilnus kandidātus (ja nelietojat Facebook, tad rakstiet uz pasts@jgs.lv), lai pēc tam kolektīvi pieteiktos organizatoriem.

Are you interested to be part of the outdoor course in Finnish Lapland? We are going to organize Erasmus+ youth course in March 2017.

This course is for people who want to get more familiar with Lapland, improve their own skills on survival, communication and group dynamics. The participants will be students age of 18 to 25 years.

Do you already know some group of five people who might be interested to join in the course?

It will cost 50€ for each participant including flights, accommodation and food in Naruska hostel.

Here is more information:

Presentation for the last training course

If you have something to ask, don’t hestitate to contact us:

Laura Ylikoski & Marie Lappalainen (laura.ylikoski@hotmail.com)
Students, Haaga-Helia University of Applied Sciences Finland
Sport Instructors

Vientuļās salas cilvēku jūrā Moldovā un Piedņestrā

Publicēja 2015. gada 12. okt. 13:29Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2015. gada 12. okt. 13:31 ]


Frames of Happiness
Reiz draugu lokā es izspļāvu šādu nepārdomātu apgalvojumu: "Bāreņi un invalīdi mūsu zemē ir tik reta suga, ka savā garajā mūžā ne reizi nav gadījies ieraudzīt šo sarkanajā grāmatā ierakstīto retumu." Uz ko draugi atbildes vietā tikai dīvaini klusēja, līdz kamēr izlēmu ieilgušo pauzi pārtraukt, neveikli pārmainot sarunas tēmu uz daudz jautrākajām lidvāverēm un briežvabolēm. Vēlāk izrādījās, ka viens no šiem draugiem pats bērnībā bija uzaudzis bez vecākiem un, tikai pateicoties viņa pārcilvēcīgai uzdrošināšanai atstāt savu bērnunama vientuļo salu un ienirt ārpusē bangojošajā un pagaidām svešajā cilvēku jūrā, viņš bija nonācis mūsu draugu lokā. Turpretim es kā tāds "Titānika" kapteinis, rīta avīzē noslēpies, nemaz nebiju pamanījis, ka šajā jūrā uz melnām klinšu šķautnēm un kūstošiem aisbergiem atrodas dzīvi cilvēki... un varbūt ka viņiem nepieciešams tikai pasniegt roku, kamēr dzīve viņus vēl nav aprijusi dzelmē.

Uz vienas šādas salas "Island of Salvation" ("Izglābšanas salas") mani (kopā ar Jauno ģeogrāfu skolas līdzdarboni Gunu) uzaicināja Moldovas kolēģi, kas saviem spēkiem bija izveidojuši ciematu bērniem, kuriem nebija atradusies vieta nedz ģimenēs, nedz pie radiniekiem, nedz audžuvecākiem, pat ne bērnunamos (zināšanai: Moldova ir visnabadzīgākā Eiropas valsts, IKP ziņā pat divtik atpaliekot no Kosovas un Ukrainas). Bet ar šo izglābšanos uz "Salas" vēl misija nav beigusies, jo bērni pieaugs, vēlēsies strādāt un dibināt ģimeni... "Sala" tiem kļuvusi par šauru, bet vai pārējā sabiedrība tos pieņems, ja līdz šim starp tiem nebijis nodibināts neviens sakars, it kā šo cilvēku nekad nebūtu bijis.

Tādēļ mēs vēlējāmies darīt zināmu par šādu cilvēku eksistenci arī plašākai sabiedrībai, aicinot to iesaistīties visdažādākajos veidos (iepazīties, parunāties, kopīgi rotaļāties, sportot, izglītītoties, darboties un pat uzrunāt potenciālās audžuģimenes par iespēju pieņemt kādu no bērniem savējā). Kur nu vēl labāk šo vēsti iznest pasaulē, ja ne ar video, fotogrāfijām un sociālajiem medijiem. Pēc nedēļu garas rosīšanās piedāvājam apskatīt mūsu kopīgā darba augļus (zemāk).

Moldovas Nekurzeme


Potenciālos ceļotājus jābrīdina, ka Moldova ir, iespējams, tūristu visnenovērtētākais Eiropas nostūris, kas tomēr šajā aizmirstībā noslēpis dažas unikālas pērles kā, piemēram, Orheiul Vechi klinšu alu klosteri uz kores elpu aizraujošajā Raut upes meandras panorāmā un Cricova vīna pagrabu labirintus vairāk nekā 100 km garumā.

Miers un Bērziņš Piedņestras Moldāvu Republikā


Politiskos tūristus interesēs pēc asiņaina brāļu kara atšķēlusies Piedņestras Moldāvu republika, kur gluži kā sociālistiskajā "brīvdabas muzejā" no pilsētas parku krūmiem uzglūn padomju tanki un milzīgas Ļeņina statuetes, bet uz robežas Tevi noteikti izkratīs Krievijas miera uzturētāji un ФСБ čekisti. Un acīgākie ģeogrāfi, jau klikšķinot uz raksta nosaukuma, noteikti sarauca uzacis, jo ne Moldova, ne Piedņestra neatrodas pie jūras, kamēr Dņestras (Nistru) upē vietējie peldēties neiesaka.

Aicinām arī pievienoties mūsu domubiedru grupai, jautāt, līdzdalīt un darboties: https://www.facebook.com/groups/framesofhappiness/

Lonely Child


Colours from Future


Champion of Future


Your Child


Bringing Happiness


Labo kartes un laimē viedtālruni!

Publicēja 2014. gada 20. febr. 11:49Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2014. gada 21. febr. 10:16 ]


Jauno ģeogrāfu skola iesaka ikvienam izmēģināt savu roku karšu labošanā un papildināšanā portālā here.com - gan pats varbūt laimēsi kādu balvu, gan ciemiņi, braucot pie tevis ar GPS, neapmaldīsies...
  
Un komentāros padalieties savā pieredzē, it īpaši tad, ja gadās arī kaut ko laimēt konkursā!
Sīkrīka specifikāciju vietrādi URL nevar atrast

EGEA: European Geography Association for students and young geographers

Publicēja 2013. gada 20. maijs 08:09Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2014. gada 20. febr. 12:00 ]


EGEA Riga logo
EGEA Rīgas apvienības logotips
„Experiencing Geography, Explore Europe” 


Kas tas ir?
EGEA ir Eiropas mēroga jauno ģeogrāfu un ģeogrāfijas studentu apvienību (entitiju) tīkls, kurā darbojas ap 5000 biedru (to skaits ar katru dienu pieaug) no 82 universitātēm 33 Eiropas valstīs. 
EGEA pastāv kopš 1988. gada un tās dibinātāji bija ģeogrāfijas studenti no Barselonas, Varšavas un Utrehtas universitātēm. 
EGEA darbības mērķis ir veicināt formālu un neformālu starptautisku zinātnisku sadarbību ģeogrāfijas un ar to saistītajās jomās. 
Galvenie EGEA sadarbības partneri ir ESRI, Utrehtas Universitāte, Eiropas „lielo” ģeogrāfu asociācija EUROGEO, Eiropas Padome, u.c. 

Kas šeit notiek?
EGEA nozīmīgākie pasākumi katru gadu ir 5 zinātniskie kongresi (4 reģionālie kongresi, kas notiek pavasarī, un 1 Gada kopkongress – rudenī). 
Kongresu norises vietas katru gadu mainās atkarībā no studentu apvienības, kas piesakās to organizēt. Katrs kongress ir veltīts kādai atsevišķai ģeogrāfijas tēmai, kura tiek iepazīta dažādās darba grupās, ekskursijās un lekcijās. 
Papildus tam visa gada garumā tiek rīkoti dažādi semināri, vasaras skolas, ekspedīcijas, savstarpējas apmaiņas un dažādi iekšējo komiteju organizēti pasākumi, no kuriem liela daļa laika gaitā jau ir kļuvuši pa ikgadējām tradīcijām. Turklāt to visu organizē un administrē iesaistītie biedri-studenti - tādējādi EGEA darbības efektivitāte ir balstīta tikai uz tās biedru iniciatīvu un līdzdalību. 

Darbseminārs Spānijā
Darbseminārs EuroMed kongresā Spānijā
(fotogrāfs: Cristian Matei, EGEA Timisoara)
Kāpēc ir vērts iesaistīties?
Iesaistīšanās EGEA, katram tās biedram dod vienreizēju iespēju uzlabot savas ģeogrāfiskās zināšanas un praktizēt angļu valodas prasmes, prezentēt savus pētījumus, attīstīt organizatoriskās prasmes un dalīties pieredzē, iepazīt ģeogrāfiju ārpus akadēmiskās vides un iegūt noderīgus starptautiskus kontaktus un draugus visā Eiropā un, protams, ceļot, ceļot,ceļot... Tāpat tā ir iespēja popularizēt Latvijas Universitāti un uzzināt par citu Eiropas universitāšu studiju programmām.
Oficiālā EGEA mājaslapa – www.egea.eu


Kas ir EGEA Riga?
EGEA Riga pievienošanās EGEA kopienai datējama ar 13.06.2005., kad EGEA mājaslapā reģistrējusies pirmā Rīgas biedre, bet tikai kopš 2009. gada, kad 3 LU ĢZZF ģeogrāfi Anita, Dace un Kristīne esot ERASMUSā Slovēnijā uzzināja un pašas, neko īsti nezinot un nevienu nepazīstot, noriskēja aizbraukt uz saviem pirmajiem EGEA kongresiem – Vācijā, Serbijā un Nīderlandē. EGEA Riga ir neliela entitija un vairāk vai mazāk aktīvo biedru skaits ir uz abu roku pirkstiem saskaitāms, taču ikviens ir aicināts pievienoties cik lielā mērā vien vēlas. 
Sadaļa EGEA mājaslapā: http://www.egea.eu/entity/Riga 

Izskatās interesanti? Reģistrējies EGEA mājaslapā www.egea.eu kā EGEA Riga biedrs vai raksti uz riga@egea.eu. Seko līdzi EGEA Riga lapā Facebook un izmanto iespējas!

Ekskursija Spānijā
Ekskursija EuroMed kongresā Spānijā
(fotogrāfs: Cristian Matei, EGEA Timisoara)
AKTIVITĀTES

Visas EGEA gaidāmās aktivitātes apskatāmas KALENDĀRĀ: http://www.egea.eu/activities


EGEA pasākumi, uz kuriem VĒL VAR paspēt pieteikties:


IDEA seminar - Intercultural Dialogue - a European Adventure
Organizē: EGEA + EGEA Zagreb
Kad? 10. – 16. jūlijs
Vieta: Zagreba, Horvātija
Reģistrācija un vairāk info: http://www.egea.eu/congresses/idea13/index.php vai http://www.egea.eu/forum/topic/13733
Dalības maksa: 40 EUR
Reģistrācija līdz 26. maijam!

ANNUAL CONGRESS 2013 „Europe without borders”
Organizē: EGEA Warszawa 
Kad? 17.-22. septembris 
Vieta: Bialistoka, Polija 
Vairāk info: http://www.egea.eu/forum/topic/12307 vai http://www.egea.eu/congresses/ac13/index.php 
Dalības maksa: 102 EUR 
Reģistrācija līdz 31. maijam! 

BALTIC WEEKEND 2013 Special edition – „Crossing 4 rivers” expedition
Organizē: EGEA Riga 
Kad? 5.-7. jūlijs 
Vieta: piekrastes posms Lilaste-Saulkrasti, Latvija 
Vairāk info: http://www.egea.eu/forum/topic/13459 
Dalības maksa: 30 EUR 
Reģistrācija līdz 1. jūnijam! 

Vakara aktivitātes Spānijā
Vakara aktivitātes EuroMed kongresā Spānijā
(fotogrāfs: Cristian Matei, EGEA Timisoara)
KARST SEMINAR 2.0
Organizē: EGEA Timisoara 
Kad? 7.-11. novembris 
Vieta: Cheile Râmeţului, Apuseni kalni, Alba reģions, Rumānija 
Vairāk info: http://www.egea.eu/congresses/karst13/index.php 
Dalības maksa: 60 EUR 
Reģistrācija līdz 8. jūnijam! 

URBAN GEOGRAPHY SEMINAR – Transport in Marburg 
Organizē: EGEA Marburg 
Kad? 16. – 18. augusts 
Vieta: Marburga, Vācija 
Vairāk info: http://www.egea.eu/forum/topic/13810 
Reģistrācija līdz 30. jūnijam! 

MOUNTAIN EXPEDITION Ukranian Carpathians 2.0
Kad?: 17. - 22. augusts
Organizē: EGEA Lviv
Vieta: Ļvova, Karpatu kalni, Ukraina
Vairāk informācijas: http://www.egea.eu/forum/topic/13662
Dalības maksa: 60 EUR
Reģistrācija no 20.maija!

Sīkāka informācija par EGEA Riga līdz šim paveiktajiem darbiem pielikuma dokumentā.

Igaunijas mazās salas (autors: Persijs Ģederts)

Publicēja 2011. gada 16. maijs 23:50Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2011. gada 17. maijs 01:52 ]


Piedāvājam fragmentu no Rīgas Kultūru vidusskolas skolotāja un JĢS žūrista Persija Ģederta žurnālā "Tikšanās" publicētā raksta par ekspedīciju uz Madaru salu jeb Manilaidu (kur piedalījās vēl viens JĢS žūrists un pargajieni.lv vadītājs Jānis Zariņš), kā arī citām Igaunijas mazajām salām:

Šajā rakstā es lasītājus vēlētos iepazīstināt ar mazāk pazīstamām, bet unikālām Igaunijas salām. Iespējams, tas tevi iedvesmos apceļot šīs trīs savdabīgās Igaunijas salas. To izpēte ir sagādājusi daudz prieka kā man, tā cilvēkiem, kuri bija kopā ar mani.

[...]

Ķīļu sala - Kihnu

Septembra pēdējā nedēļā es ar 20 savas audzināmās klases skolēniem devos uz UNESCO pasaules kultūras mantojuma pērli Baltijas jūrā, proti, uz Kihnu salu. Interesanti ir tas, ka ne tikai visiem skolēniem, bet arī man tā bija pirmā reize Kihnu salā. Šo salu var apmeklēt arī tie, kuri nolēmuši doties uz Igauniju bez automašīnas, jo Rīgu ar Pērnavu savieno laba autobusu satiksme un prāmis"Līisi"atiet no Pērnavas ostas un ar to ceļā ir jāpavada nedaudz vairāk kā divas stundas. Iegādāties autobusa biļetes, precīzus autobusu atiešanas un pienākšanas laikus var no skaidrot www.eurolines.lv, www.ecolines.lv, www.simpleexpress.lv. Ir iespēja ņemt līdzi arī velosipēdu vai to iznomāt kādā no vairākiem nomas punktiem Pērnavā vai pat Kihnu salā. Vērtīgs informācijas avots tūristiem ir www.kihnu.ee.

Regulāra prāmju satiksme savieno Kihnu salu ar cietzemi. Kihnu salā var nokļūt ne tikai no Pērnavas ostas. Kihnu salas ostu Lemsi arTestamā pussalā esošo ostu Munalaiu savieno regulāra prāmju satiksme, un, braucot ar prāmi no Munalaiu, ceļā ir jāpavada tikai 50 minūtes. Tas ir ērti tiem, kuri dodas uz Kihnu salu ar savu auto, vai arī tiem aktīvajiem tūristiem, kuri vēlas aplūkot Manilaidas salu.

Kihnu sala nav liela, bet ir ievērības cienīga vieta un interesantu nostāstu bagāta. Kyne jeb Kihnu sala pirmo reizi tiek pieminēta 1386. gadā, taču nesen veiktie arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Baltijas jūras roņu mednieki un zvejnieki ir apdzīvojuši salu jau vairāk nekā pirms 3000 gadiem. Kihnu salas tuvumā atrodas Sanges salas, un tur pamatiedzīvotāji ir pogainie un pelēkie roņi. Viņu labklājības labad cilvēkiem no 15. aprīļa līdz 15. jūlijam šīs salas apmeklēt ir aizliegts. Nelielās Sanges salas ir arī Igaunijas lielākās paugurknābja gulbju kolonijas ligzdošanas vieta. Kihnu salas lielo zaķu populāciju apdraud lapsas, kas uz salas ir labi iedzīvojušās un savairojušās lielā skaitā.

Interesanta ir Pitkeres raga bāka, ko 1864. gadā uzcēla no Lielbritānijā ražotajām detaļām. Vecākā Kihnu salas baznīca līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet interesants ir fakts, ka 1846. -1847. gadā lielākā daļa kihniešu pārgāja pareizticībā, jo viņi loloja cerību no Krievijas cara iegūt zemi. Cerības un cari izgaisa, bet vismaz formāli vairākums kihniešu ir pareizticīgo un ir vērts apmeklēt Kihnu pareizticīgo baznīcu. Starp citu, pēc vairāku starptautiska mēroga pētījumu rezultātiem, Igaunija ir viena no sekulārākājām zemeslodes valstīm. 

Kihnu muzejā var iepazīties ar ievērojamāko un talantīgāko kihniešu dzīvesstāstiem un aplūkot vairāk nekā 700 muzeja eksponātu. Es šogad janvārī apmeklēju Pērnavas izstāžu zāli - "Pārnu Kūlastuskeskus", kur baudīju fotogrāfa Oleva Mihkelmā lielisko personālizstādi "Kihnu". Informāciju par citām viņa izstādēm un dažus viņa darbus var aplūkot arī šā fotogrāfa mājaslapā: www.olev.ee.

Madaru sala - Manilaida

Apmēram 5 km garā un 2 km2 lielā sala atrodas starpTostamā pussalu un Kihnu salu. Interesants fakts ir tas, ka tā ilgu laiku bija pilnībā neapdzīvota sala un pirmie iedzīvotāji tajā apmetās apmēram pirms 80 gadiem, un tie bija kihnieši, jo viņu dzimtajā salā viņiem bija kļuvis par šauru. 1933. gadā Igaunijas valdība deva atļauju zvejnieku viensētu būvēšanai, un ar šo gadu saistās arī salas lielākās apdzīvotās vietas - Manijas izveide. Neraugoties uz nelielo platību, tajā ir apmēram 50 iedzīvotāju, un, pēc pieejamās informācijas, Manilaida ir viena no vismazākajām apdzīvotajām salām Eiropā. Manilaida valdzina ar meža pļavām, aitām un līdzsvaroto zvejnieku dzīvi. Ievērojamākais cilvēku veidotais objekts ir Papinas raga nelielā bāka.

Igaunija var lepoties ar saviem ziemas ledus ceļiem, un tie ir garākie Eiropā. Ziemā uz Manilaidas salu var nokļūt pa ledu, un arī es ar trijiem ģeogrāfiem salā ierados 4. janvāra pēcpusdienā, šķērsojot 1,2 km plato jūras šaurumu. Arī ziemā šī sala ir neaprakstāmi skaista, un tā ir lieliska vieta pārdomā, laikam ar sevi un Dievu.

Bagātīga informācija par Igaunijas salām ir pieejama "Eesti Maaturism" mājaslapā www.maaturism.lv, un ar Eiropas 
Savienības Reģionālās attīstības fonda atbalstu 2009. gadā ir izdots lielisks bezmaksas Igaunijas ceļvedis. Vairāk par to var uzzināt www.visitestonia.ee un sazinoties vai apmeklējot kādu no lieliskajiem tūristu informācijas punktiem Igaunijā. Mans favorīts ir Pērnavas Tūrisma informācijas centrs.

Tagad tikai atliek novēlēt bagātīgas Dieva svētības, saulainu dienu un labu garastāvokli. Vormsī, Kihnu un Manilaida savaldzinās savus viesus ar savu šarmu, un ikviens iegūs neaizmirstamus iespaidus un vērtīgu ceļotāja pieredzi, 
jo katra sala ir kā cita pasaule. Vairāk bilžu un pat video par Igaunijas lielo un mazo salu izpēti var aplūkot manās ceļojuma galerijās, ko esmu ievietojis portālā www.draugiem.lv, un Igaunijas salu sakarā droši varat man arī rakstīt uz persijsgederts@gmail.com.

[...]

Par Čūskas salu (Vormsi), Roņu salu (Ruhnu) un citām Igaunijas mazajām salām vairāk lasiet žurnāla "Tikšanās" interneta versijā, ejot uz kreisās izvēlnes sadaļu "ceļojums" un uzklikšķinot uz raksta "Persijs Ģederts: Igaunijas mazās salas (un palielinot lapu pilnekrāna režīmā) vai iegādājoties žurnālu grāmatnīcā "Raksti" ("Amnis") Lāčplēša ielā 37, Rīgā vai Kungu ielā 9, Liepājā.

Ceļojums uz Tūju, Ķurmraga akmeņiem, Ežurgu, Zivtiņu un Veczemju klintīm (autors: Arvīds Urbanovičs)

Publicēja 2011. gada 25. apr. 01:54Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2011. gada 26. apr. 00:07 ]


Šīs nedēļas ceļojuma aprakstu piedāvā vairrākkārtējs Rīgas sakarīgākais skolotājs Arvīds Urbanovičs jeb vienkārši Urbis (satikt viņu visbiežāk varat Ziemeļvalstu ģimnāzijā vai Jauno ģeogrāfu skolas nodarbībās). Esiet gatavi līdzīgiem pārbaudījumiem arī tuvojošajā JĢS Brīvdabas kārtā!

Trešdien, 6.aprīlī ģeogrāfs Urbanovičs bija iecerējis braucienu uz Tūjas atsegumiem. Šo braucienu ar zināšanām piepildīja ģeoloģijas zinātņu doktors Ģirts Stinkulis.

Pasākumu pamatīgi ietekmēja laikapstākļi. Vakardienas jaukās saulītes vietā visu laiku smidzināja lielāka vai mazāks lietus. Sākumā sajūta bija lieliska, - no jūras nāca vēsa svaiga elpa, kurai aukstu dvašu uzpūta krastā sastumtie ledus un sniega krāvumi – ģeogrāfiski – torosi. Bet katrs nākošais brīdis mērcēja mūsu miesas un dvēseles arvien vairāk savu roku bija pielicis uznākušais pavasaris. Tas kausē apkārtējo purviņu ūdeņus, un tērcītes, kuras vietējie sauc par urgām, vasarā knapi samanāmas, nu kļuvušas par mutuļojošām straumēm, kuras kā ūdenskritumi gāžas pār strauta malu.

Tam visam laiku pa laikam bija jātiek pāri. Izcēlās Madžulis Toms, kurš vienā brīdī, sajūsmas saucienu pavadīts, ievēlās ūdenī līdz vienai vietai. Ja jūs domājat, ka tas viņu mulsināja, Jūs smagi maldāties. Toms sāka pastiprināti lēkāt, tipināt, un pēc pusstundas pats no sevis bija izžuvis. Labi, ka tā. Būtu ievēlies līdz kaklam, būtu jānoņem no trases. Meitas no 8.a Linda un Kristīne vienā brīdī devās pāri pārplūdušai strauta grīvai. „Tām vairs nav ko zaudēt!” komentēja Stinkulis.

Pa ceļam Latvijas Universitātes mācībspēks skaidroja un rādīja lielo laukakmeņu sastāvdaļas, smilšakmens palikšņus, vienā epizodē apgalvoja, ka cietākās drumslas esot bruņuzivju paliekas. Bija divas vietas ar mikroskopiskiem granātu kliedņu izskalojumiem.


Pie ceturtās urgas pāri ūdenim vairs netikām. Kāpām augšā krastā un ar līkumu gājām pa meža ceļu. Lejā sniegā lāsumoja pilnīgi dzeltens ūdens – mūsu purvu rāva.

Sasniedzām ugunskura vietu. Stinkulis demonstrēja augstas klases ugunskura iekuršanas kultūru. Sajutis desas smaržu, nez no kurienes atskrēja vietējais krancis. Izskatījās, ka viņam ļoti patīk mūsu sabiedrība, un, lai iepatiktos vēl vairāk, apmeta gaisā kūleni.

Šādos pārgājienos kā suga izzūd veģetārieši. Maija no 10.b iepriekšējā nedēļā stāstīja, ka gaļu vairs neēdīšot (uz desām pat neskatīšoties). Pēc divu stundu iešanas, mirkšanas apetīte kļūst grandioza. Desas biju paņēmis ar rezervi, bet pāri nepalika nekas. Un nevajadzēja nekādu salvešu. Turpat ar maizi tika noēsts viss, izdzerts arī atlikušais kečups.

Šajā vietā bija paredzētas gājiena beigas. Bet... biju sazvanījis malkas šķūņa saimnieci. Viņa (zelta cilvēks, mēs būtu ķezā) man vakar atzvanīja un stāstīja, ka ar autobusu līdz Mantiņiem atbraukt nevarēšot, vietējie ar vieglo mašīnu vairs nevarot – ceļš pārplūdis. Mainīju gājiena galapunktu par 3 km uz priekšu. Pa ceļam vēl bija Veczemju klintis ar ripsnājumu, senās jūras straumju tecējuma virzienu, tika demonstrēts ģeoloģiskais kompass.


Drēgnums gaiss bija tāds, ka purināja ārā dvēseli. Atlikušo ceļa gabalu „aizripojām” ļoti ātri. „Tagad ieslēdziet vissiltāko radiatoru!” iemurkšķējās Madžulis. Sāka krēslot un vakara pasakas vietā profesors Stinkulis apcerēja pasaules vulkānisma un zemestrīču problēmu. Izrādās, ka dimanti rodas tik stipru vulkānisku sprādzienu rezultātā, kādu mūsdienās nemaz nav. Madžulis ierosināja kādā krāterī iemest atombumbu. Vēl sekoja jautājums, cik pelna ģeologi, vai Šlesers mūs izglābs no krīzes.

Dažs jau samircis bija krietni, taču īsts ģeogrāfs nav pesimists. Ģeogrāfam ir jāvar pavadīt divas stundas kaut vai vulkāna krāterī. Ceru, ka vecāki domā līdzīgi.

Arvīds Urbanovičs, ģeogrāfijas skolotājs


Gājiens uz Svēto salu - Lindisfarne (autors: Atis Rektiņš)

Publicēja 2011. gada 27. marts 04:01Reinis Bērziņš   [ atjaunināts 2011. gada 27. marts 04:30 ]


Šīs nedēļas nogales izgājiens notika nedaudz uz ziemeļiem - uz vietu pie Skotijas un Anglijas robežas, ko sauc par Svēto Salu (Holy Island) vai Lindisfārnu.


Uz šo un tālākajām bildēm klikšķināt uz bildes, lai palielinātu


Vispirms jau interesanti bija celties sestdien piecos, lai mēģinātu paspēt uz vilcienu sešos no rīta. Vilciens gan bija uzdevumu augstumos un nokavēja aptuveni pusstundu, kas sagādāja papildus problēmu, jo pēc neliela brauciena vilcienā bija paredzēts pārsēsties uz autobusu. Ansvikas miesta dzelzceļa stacija atrodas 5 km no pašas pilsēteles, taču starp vilcienu un autobusu tikai stunda. Pateicoties kavējumam - tikai pusstunda. Tā nu skrējām, mēģinājām stopēt, bet laikam nav daudz tādu, kuri apturētu četriem cilvēkiem. Būtu visu sekmīgi nokavējuši, ja nebūtu uzradies laipns polis, kurš mūs divos piegājienos aizveda uz autobusu pieturu.



Šis autobuss bija tik svarīgs, jo mūsu galamērķis, kā jau minēts, bija sala, turklāt ceļu, kas salu savieno ar cietzemi paisums appludina akurāt divas reizes dienā. 



Nebūtu paspējuši uz autobusu - nepaspētu atgriezties pirms paisuma beigām ap diviem dienā un sēdētu uz salas līdz vakaram.



Ceļš uz salu interesants - nebiju redzējis asfaltētu ceļu, kurš regulāri appplūst (ūdens maksimālajā paisumā ir ap pusmetru dziļš). Pa vidu gājēju ceļam uz salu ir divas būdiņas uz pāļiem, kur patverties uzplūdu gadījumā.


Pils, kas atrodas uz salas. Celta, lai aizsargātos no skotiem


Pēc aptuveni 20 pastaigas kilometriem, braucām uz Bamburgu, skatīties citu pili, kas arī izvietota piekrastē. Vispār lielākā daļa piļu ziemeļos tika iekarotas gan no vikingu, gan skotu puses. Vikingi papildus vēl izpostīja klosterus un citus reliģiskus iestādījumus.


Bamburgas pils

To gan tā ātrāk apskatījām, jo vajadzēja steigties uz vietējā miesta krogu izdzert kādu labu alu un noskatīties Velsas - Skotijas regbija spēles beigas. Mums gan labāk patika Velsa, bet to labāk šeit neizrādīt, jo visi pierobežas vietējie juta līdzi zaudētājai Skotijai. Vēl tikai palika murgains 2 stundu brauciens ar pārkurinātu autobusu, kurš apstājās katrā mazākajā pieturā.

JĢS redakcijas piezīme: Informācija par Svēto salu Lindisfarni atrodama gan Lindisfernes oficiālajā mājaslapā, gan VikipēdijāLēti avioreisi Rīga-Glāzgova vai Kauņa-Edinburga, kas jau mazliet tuvāk galamērķim (skatīt karti).

Saite uz oriģinālo rakstu un diskusiju. Pārējos autora pārgājienus lasiet viņa blogā http://celot.blogspot.com sadaļā "". Citi autora raksti atrodami arī piedzīvojumu sacensību portālā adventurerace.lv. Taču pēdējā laikā diemžēl jauni raksti netiek publicēti, jo autors pievērsies blogošanai pārtikas produktu jomā, ko lasītājiem līdz 18 gadu vecumam iesakām apmeklēt tikai vecāku un skolotāju uzraudzībā, kas no šīs lietas kaut ko labāk saprot.

Rīgas un Daugavas attiecības (autors: Ilgvars Jansons)

Publicēja 2011. gada 27. marts 04:00Reinis Bērziņš


Atkal atgriezīšos pie ūdens un krastmalas tēmas, vienīgi šoreiz nevis Liepājā, bet Rīgā. Šoreiz apskatīšu aptuveni 3 km garu krastmalas posmu Rīgas centrā no Pasažieru piestātnes līdz Salu tiltam.Jau esmu minējis, ka ūdens klātbūtne pilsētā ir ārkārtīgi nozīmīga un cik svarīgi ir nodrošināt tās publisku pieejamību. Un par to arī būs šis stāsts. Kā sagadījies kā ne, man nu jau gandrīz pusgadu ir tā iespēja dzīvot iepretim Andrejsalai, tādēļ bieži dodos pastaigās gar Daugavu ,centra virzienā un man ir bijusi tā iespēja iepazīties ar situāciju Daugavas krastmalā. Sākšu ar to , ka Daugavas krastmalas loma līdz šim ir tikusi nepietiekami novērtēta un tai steidzami nepieciešama jauna elpa ne tikai Rīgas iedzīvotāju dēļ, bet arī tūristu. Sākoties vasarai arvien biežāk Rīgā iegriežas dažādi kruīzu kuģi, kuri šeit uzturas lielākoties tikai dažas stundas, parasti dodot arī pasažieriem iespēju izmantot šo īso laika sprīdi pilsētas apskatei. Tādēļ Daugavas krastmala rada kruīzu pasažieriem pirmo iespaidu par Rīgu un pirmais iespaids kā mēs zinam ir ārkārtīgi svarīgs. Lūk kāda aina paveras viesiem, kas Rīgā ierodas šādā ceļā:Pasaules skaistāku vietu topā, šī ainava diemžēl neiekļūst, tāpēc paskatīsimies, ko mēs šeit varam darīt. Sākšu ar to, ka vieta ir labi piemērota mierīgai pasēdēšanai, jo no šejienes paveras brīnišķīgs skats uz Ķīpsalu, "Saules akmeni" un topošo Bibliotēkas ēku. Šeit varētu veiksmīgi veidot krastu ar pakāpieniem līdzīgi kā tas ir iepretim Lielajam Kristapam, kur vasarīgajā laikā pulcējas jaunieši un ne tikai jaunieši, lai mierīgi pasēdētu, parunātu un vienkārši labi pavadītu laiku. Kāpēc to pašu nevarētu izveidot šeit? Piekļuve ir vienkārša, jo līdzās atrodas Vanšu tilts un būtu par vienu sakoptu vietu vairāk, kas patiktu gan rīdziniekiem gan pilsētas viesiem. Pie reizes varētu arī sakārtot ietves segumu pie Vanšu tilta un "mākslinieku- pašdarbnieku" veikumu uz tilta balstiem nomainīt ar organizētiem dekorējumiem...

Pilnu rakstu un diskusiju lasiet Ilgvara Jansona pilsētu plānošansa blogā: http://ilgvarsjansons.blogspot.com

Riga Back in 1700 (by Toms Purgailis)

Publicēja 2011. gada 27. marts 03:52Reinis Bērziņš


A detailed map of Riga surroundings was drawn when Saxons blocked the town in 1700. The map is drawn in scale and shows features of Riga surroundings: roads, churches, windmills, pubs, manors and other elements.

Daugava river has overcame major transformations – the right riverbank has gone further in river (most notably upstream and downstream the city). All islands have new configurations. Just a few elements other than the inner town can be recognized in modern city:

1. A road to Vidzeme (the road to bottom right corner of the old map) is now Brīvības Street. The old location seems to be bit further to North. The place where the road went trough a palisade fence is now the busy section of Brīvības Street between Lāčplēša Street and Ģertrūdes Street (pictured).
2. Jesus church is clearly marked in the old map but the location of current church is different. The modern church (pictured) is already the 4th Jesus church building and was fininshed in 1822.
3. Pasture dam – now Pulkveža Brieža iela. It is an old dike built trough a wet pastureland. An alley on the dike is drawn in the map. No trees have survived till nowadays but Pulkveža Brieža Street (see picture) is still exactly at the same location.

Skatiet diskusiju Toma Purgaiļa blogā: http://rigmobility.blogspot.com.

1-10 of 23

Comments